9. A. 1525 A. L. Uljana, Latgalē

Senejūs laikūs dzeivuoja kungs. Viņš beja dzierdējis, ka ir pasaulē zagļi. Tad viņš pasludinuoja, lai nūzūg nu viņa zyrgus. Vysas apkuortnes zagļi sasaiasēja un sprīdja, kai byutu nu kunga nūzagt zyrgus. Atsaroda vīns taids gudrs zaglis, kurs uzjēmās vīns past tū padarīt. Pi kunga vysom molom beja pastatīti sorgi, kuri apsorguoja kunga boguotības. Dabuoja zaglis brandīņa un īdevja vysim sorgim pasadzert. Kad sorgi beja pīdzāruši, zaglis īguoja stallī, izslēdze kunga zyrgus un tūs aizvedja.

Reitā, kad kungs izzynuoja, ka zyrgi nūzogti, sacēja: "Lai nūzūg nu man sīvu."

Zaglis izzynuojis, ka kunga nav muojuos, sajyudzja paša kunga zyrgus, pībraucja pi knznga muojas un lyudzja pasavyzynuot kunga sīvai viņa zyrgūs. Sīva byudama muojās vīna pate arī īsasāda pasavyzynuot. Zaglis kai braucja .tai aizvedja sīvu. Atbraucja kungs un redzēja, ka nūzogta sīva. Tad ticēja, ka ir pasaulē zagļi.