17. A. 1525 A. 1535. E t n. IV, 1894, 126. LP. VII, II, 25, 1, 12.

Vienam lielkungam bijis kalps, Jānītis vārdā, briesmīgs zaglis. Lielskungs pavēlējis&127; Jānītim, lai nozog lielmātei nakts kreklu no muguras, tad šis to šim dārgi aizmaksāšot. Jānītis nu gājis kādā naktī pie lielmātes guļamistabas logiem, sācis tur klauvēties un trokšņot. Lielmāte uzmodusies un izbijusies, apģērbusi drīz sev dienas kreklu un drēbes, steigusies ārā, savu saimi modināt, ka laupītāji šās istabā laužoties. Kamēr nu visi iet laupītājus ķert, tikmēr Jānītis lielmātei guļamā istabā un nozog nakts kreklu.

Kad Jānītis zādzību izdarījis, tad lielskungs pavēlējis, lai izzog šā jājamu zirgu no staļļa, kamēr kučērs sēž zirgam mugurā. Jānītim arī še drīz iekrita labs padoms prātā. Jānītis zinājis, ka kučērs labs dzērājs un ka viņam aizvien stāv pudele stallī. Jānītis piemaisījis pie šņabja miega zāles. Kučērs, iedams zirgu uzraudzīt, pa vecam ieradumam iemetis savu krakšķīti un sēdies zirgam mugurā, bet drīzi vien iemidzis saldā miegā. Jānītis nu uzcēlis kučēru stallī uz sētas un pats ar zirgu prom.

Rītā jājis Jānītis ar zirgu pie lielkunga. Nu lielskungs noskaities, ka Jānītis tik daudz var nozagt, lai kučērs bāž to maisā, ved uz ezeru un slīcina nost.

Kučērs ar Jānīti aizbraucis uz ezeru, bet par nelaimi aizmirsis cirvi mājā, ar ko āliņģi izcirst. Pametis Jānīti turpat uz ezera maisā un aizbraucis uz māju pēc cirvja. Jānītis pa tam, maisā gulēdams, izdzirdis, ka kāds žīds brauc gaŗām. .Jānītis saucis maisā : "Ne skrīvēt māku, ne rakstīt, mani grib celt par ķēniņu."

Žīds ieklausījies, atbild: "Es māku skrīvēt un rakstīt, vai tad mani nevar celt par ķēniņu?"

Jānītis saka: "Kādēļ tad ne? Nāc vien, lien maisā!"

Kā tad, riktīgi - žīds izlaiž Jānīti no maisa un ielien pats tai vietā. Jānītis aizsien maisam galu un aizbrauc pats ar žīda vezumu, kurā atradies krietns maks ar naudu un daudz mantas."

Kučērs, domādams Jānīti maisā, slīcināja žīdu. Jānītis braucis muižā ar žīda vezumu svilpēdams. Lielskungs izbijies, Jānīti ieraudzīdams, un prasījis: "Vai tad tu neesi vis noslīcināts?"

"Kā nu ne?" Jānītis atbildējis, bet ezerā iebāzts, viņš to zirgu ar visu vezumu izdzinis no ezera. Lielskungs, to dzirdējis, liek, lai ved arī viņu maisā uz ezeru un bāž ezerā. Bet kā bāzts, tā arī palicis.