21. No Valmieras pamata skolas. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 88, 1590.

Reiz viens lielskungs saderēja ar otru lielkungu, ka viņš izzagšot no šā staļļa to un to zirgu tanī un tanī naktī. Labi, kā sacīts, tā darīts. Lielskungs noliek tanī naktī sargus, divus pie staļļa durvim ar pistolēm rokā, divus stallī un kučieri zirgam mugurā. . Visi gaida, kas nu notiks. Ap pusnakti nāk no gates vecs zaldāts, pienāk pie staļļa un lūdz naktsmāju. Viņš stāsta, ka nākot no turku kaŗiem, viņa brālis esot bijis tik bezkaunīgs, ka šim esot šņabi vien iedevis, maizes nemaz. Šiem mēles vien plikš, kā grib šņabi. Zaldāts lūdz, lai atnesot šim maizi, tad viņš došot šņabi. Šiem tas nav divreiz jāsaka. Viens aizskrien uz māju pēc maizes un nu sākas dzeršana. Pirmo pudeli jau izdzer, bet otrai ir miega zāles pielietas klāt. Kā šie izdzeŗ otru pudeli - miegs klāt un šie nu guļ cietā miegā. Zaldāts veicīgi noceļ kučieri no zirga, uzsēdina uz sētas un pats aizjāj pie lielkunga.

Otrā rītā lielkungs iet uz stalli raudzīt puišus, bet ierauga visus guļam, kučieri uz sētas, bet zirgu izvestu. Lielkungs uzsauc kučierim: "Kučier, kur nu?"

Kučieris uztrūkstas augšā un tik iesaucas: "Prrs!"