22. A. 1525. Skolnieks K.Grāpis no Cēsu apkārtnes. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 186, 1777.

Reiz dzīvojis muižnieks ar saviem kalpiem. Viņa pagasts bijis ļoti zaglīgs. Ļaudis zaguši tieši dienas laikā. Muižnieks tādēļ licis savam kalpam vaktēt staļļus. Reiz naktī, māju sargājot, kalps redzējis, ka no otras muižas nāk viens cilvēks kučiera apģērbā. Sargs nemaz negājis klāt, jo redzējis, ka tas ir kučiers. Svešais atslēdzis stalli, sajūdzis divus zirgus lepnos ratos un aizbraucis. No rīta muižnieks prasa sargam, kur palikuši zirgi, un kur šis bijis, kad zirgus zaguši. Sargs atbildējis : "Es tak pats redzēju, ka atnāca kučiers, sajūdza zirgus un aizbrauca."