Meistara zaglis rāda, kā zog.

2. A. 1525 B. K. T. Aizsilā. LP, V, 288, 125. M. Bohm, Lettlsche Schwānke, 18, 18.

Tos laikos, kad kungi varēja darīt, ko gribēja, Aizsila pagastā dzīvoja attapīgs saimnieks Andrītis. Lielskungs tam ar varu spiedis precēt muižas istabas meitu, bet Andrītis atteicis: "Nu, ja ne pats sielskungs viņu vairs nevar ņemt:, kā lai es ņemu?" Bet lielskungs jau nākamu svētdienu nolicis 'kāzas un nemaz vairāk neprasījis Andrītim.

"Pag!" Andrītis domājis, "ja tev tik ātri jāsteidz, man arī: Kurzemē kādā vietā ceļ jaunu pagastu un ieņem visādus ļaudis; sestdien aizbēgšu tur un tad tu varēsi ar savu istabas meitu pasvilpot."

Labi. Bet kas ir? Jau otrā dienā kāds mēlnesis iečukstējis kungam: "Andrītis sestdien taisoties bēgt." Kungs tūliņ zirgam mugurā - Andrīšos klāt: "Vadzi, tu jau bēgšot? Ko tu te taisi, vai tā nav ceļa nūja?"

"Apžēlojaties, kungs! - tas jau miets."

"Ja tas miets, kādēļ tēs abus galus smeilus?"

"Ā, redziet! Tā cita lieta, tā prasīdami. Skat, es padaru arvienu visus darbus vienā reizē, Nopūs mietam šis gals, tad vienkārši apgriežu mietu otrādi un iemeju atkal otru galu bez cirvja, bez nekā."

"Nu tad jau tu te Andrīšos vēl ilgi dzīvosi, ja gaidi mietus nopūstam?"

"T©o nezinu pateikt, mūsu dzīvība Dieva rokās."

Kungs domājis: "Ko visu mēlneši nesamuld? Ne tāds bēgs, nekā. Bet drošības labad varu gan itin piepēži viņu jau sestdien likt salaulāt."

Labi, atnāk sestdiena: Andrītis jau ceļā uz Kurzemi. Satiek mācītāju: kur iešot?

Baznīcā!" Andrītis atbild. "

"Are, vai tad nenāksi uz muižu? Man lielskungs ziņoja, ka tu šo sestdienu muižā esi laulājams un nevis baznīcā."

"Kas jums šodien par sestdienu? Šodien svētdiena, tādēļ jāiet baznīcā."

"Nav, Andrīti, svētdiena, nav - sestdiena, sestdiena!"

"Ko nu tiepjaties? Es visas dienas lieku vēra: pirmdien kazu kavu, otrdien dīrāju, trešdien vārīju, ceturtdien ēdu, piektdien pirti kūru, sestdien pēŗos, šodien svētdiena, eimu baznīcā. Ardievu!"

To teicis, Andrītis aizsteidzās uz Kurzemi, apmetās tur un dzīvoja laimīgs. Bet kungs, to zināt dabūjis, ka Andrītis aizbēdzis, bļāvis: "Ak tu, Andrītis, ak tu, Andrītis? Kur nu likšu savu istabas meitu?"

Piezīme. Šī gan nav īsta šā numura pasaka, bet tomēr tam līdzīga. P. Š.