Meistara zaglis zog vērsi.

1. A. 1525 D. P. Šmits no P. Zeltiņas Ikšķilē

Vienam saimniekam bijis ļoti nepaklausīgs dēls, kas vienādi tēvam pretī runājis. Reiz tēvs viņu padzinis un teicis, lai tikmēr atpakaļ nenākot, kamēr kaut ko nebūšot izmācījies.

Dēls nu arī aizgājis un nonācis tādā mežā, kur dzīvojuši ļoti manīgi zagļi. Viņš saticis tos zagļus un lūdzis, lai pieņemot arī viņu savā pulkā. Zagļi teikuši, ka viņu pieņemšot, ja šis pie-, rādīšot savu veiklību. Pašulaik viens zemnieks vedis caur to mežu divus vēršus un zagļi nu sūtījuši to, lai nozogot vienu vērsi. Jaunais cilvēks paņēmis vienu skaistu kurpi no nozagtām mantām un nometis to uz tā ceļa, pa kuru zemniekam bijis jābrauc. Tas nu arī piebraucis pie kurpes, apskatījis to un sacījis : "Kurpe gan ir laba, bet žēl, ka nav otras."

Tad jaunais cilvēks atkal paņēmis to kurpi, aizskrējis braucējam priekšā un nolicis to zemē. Zemnieks piebraucis klāt un ieraudzījis atkal tādu pašu kurpi uz ceļa. Nu viņš piesējis zirgu ar vēršiem ceļmalā un gājis atpakaļ pēc otras kurpes. Pa to laiku jaunais cilvēks paņēmis vienu vērsi un aizvedis to pie zagļiem. Tie nu sacījuši, lai nozogot arī otru vērsi, tad viņu pieņemšot savā pulkā.

Jaunais cilvēks atkal aizskrējis uz mežu zemnieka tuvumā un sācis baurot kā vērsis. Zemnieks, meklēdams zudušo vērsi, izdzirdis baurošanu un domājis, ka tur nu tas vērsis arī būšot. Viņš piesējis atkal zirgu ar vērsi ceļmalā un gājis uz to pusi, kur dzirdējis baurošanu. Tikmēr jaunais cilvēks nozadzis arī otru vērsi un aizvedis pie zagļiem, kas to nu pieņēmuši savā pulkā. Jaunais cilvēks gribējis iet uz māju un lūdzis tikai, lai viņam izrakstot liecību, ka viņš esot zagļu meistars. Zagļi arī izdevuši tādu liecību, un jaunais cilvēks aizgājis mājā un parādījis tēvam. Tēvs tik pagrozījis galvu un sacījis: "Ar tādu papīru tu mūs tik nelaimē ievedīsi."

Dēls pēc kāda laika iemīlējis tiesneša meitu un sūtījis tēvu par precinieku. Drošības dēļ iedevis tēvam arī savu papīru līdz. lai tiesnesis nedomātu, ka viņš tik kāds nieka vīrs esot. Tiesnesis izlasījis to papīru un smiedamies sacījis, ja viņa dēls varot viņam rītā no ķēķa cepeti nozagt, tad viņš šā dēlam arī došot savu meitu.

Dēls otrā dienā paņēmis trīs trušus un gājis uz tiesneša māju. Papriekšu viņš ielaidis sētā vienu trusi, ko tiesnesis gan redzējis, bet ārā nav gājis. Tad jaunais cilvēks palaidis tur arī otru un trešo trusi. Nu tiesnesis arī izgājis ārā un sācis tos ķert. Tā kā nu viņam nav laimējies, tad tam iznākuši arī citi ļaudis palīgā. Pa to laiku jaunais cilvēks nozadzis cepeti.

Tā nu pēc solījuma tiesnesis bijis piespiests atdot saimnieka dēlam savu meitu par sievu.