6. A.  1525 D. 1045. J. Bankins «Šis un tas» I, 1872, 27.

Lielkungam bija pavārs ar vārdu Kļims ; tas bijis brīnum

liels zaglis, tāds kā neviens pasaulē. Lielskungs to reizu aicina pie sevis un saka tam: "Ja tu manu lielmāti nozagsi, tad tev došu simtu rubļu, un ja ne, tad simtu koku par muguru."

Kļims to apņemas. Lielskungs liek lielmāti karītē, kuičieru uz bukas un sulaini pakaļā un stellē to pavisam prom uz citu muižu. Kļims, to dabūjis dzirdēt, steidzas pa mežu lielmātei priekšā, noģērbas pliks, daķeŗas ar rokām kokam pie zara un tā karājas cena malā. Lielmāte, garām braukdama, ierauga to un prasa kučieram: "Vai tas nav mūsu Kļims?"

Līga karīte tai vietai gaŗām, Kļims atkal ar riņķi pa mežu lielmātei priekšā un karājas atkal pie koka. Lielmāte atkal otru reizi prasa: "Vai tas nav mūsu Kļims?

Tikko karīte prom, viņš tūliņ, pa mežu skriedams, aizmetas priekšā un karājas trešā vietā pie koka. Lielmāte tur dabraukusi, to ieraudzīdama, saka: "Šis tiešām mūsu Kļims,"

Viņa liek zirgus apturēt un stellē kučieru ar sulaini atpakaļ uz abām priekšējām vietām lūkātu, vai tie Kļimi vēl turpat; viņa pati paliek sēžot karītē un gaidot uz ceļa.

Līga tie aizgājuši, Kļims no zara rokas vaļā, uz bukas virsū un nu laiž ko jaudā pa ceļu ceļiem krustis šķērsis, kamēr nobrauc pie liela ezera un tur apstājas. Viņš uz buka sēdēdams sāk svilpēt. Vells, iznācisi no ezera, prasa, ko šis gribot. Tas atbild, ka pārdodot lielmāti. Vells prasa, cik maksas gribot. Viņš atbild: Pilnu karīti zelta naudas."

" Nu tik velli nāk ar naudas kulēm, ka grab grabēt vien, no ezera augšā, pieber karīti un ierauj lielmāti ezerā. Kļims brauc ar naudu uz muižu pie lielkunga. Lielskungs, to dabūjis zināt, ir ļoti bēdīgs pēc lielmātes; viņš sola Kļimam arī pilnu karīti ar naudu, ja gādāšot lielmāti mājā.

Kļims to apņemas izdarīt. Viņš prasa lielkungam trīs podi kaņepāju un vienu ciri, ieliek tos karītē un aizbrauc uz ezeru. Vispirmāk tas apsita mietus ezeram riņķī; tad vija no kaņepājiem valgu no viena mieta uz otra. Vells, iznācis ārā, prasa Kļimam, ko šis te darot. Tas atbild, ja lielmāti neatdošot, tad raušot ezeru murkšī kopā, Vells, iegājis ezerā, stāsta citiem velliem, kādus ērmus Kļims ārā strādājot; pāļus jau esot apsitis, tagad vindas velkot un būšot raut ezeru kopā. Velli no tā sabijušies, izsvieda lielmāti malā.

Nu Kļims sēdina lielmāti karītē, pats uz bukas un brauc priecīgs uz māju. Lielskungs tam dod pēc norunas pilnu karīti naudas. Tagad Kļims ir ļoti bagāts vīrs un dzīvo daudz staltāki un greznāki nekā pats lielskungs.

Piezīme. Citi stāstītāji vēl pieliek klāt, vecākais vells esot teicis, ka tūlīt vis nevajagot izdot lielmāti; papriekš ar Ķlimu jāpaspēlējoties un jāizprovējot, kuŗam vairāk spēka. Un nu nāk tie loki par zirga nešanu ap ezeru un lielo ēmuru, kā citā pasakā stāstīts. J. Bankins.