9. A. 1525 D. 1084. 156. 1115. V. Baltais no Vīzānas Lubānā.

Vienam zemniekam bijis viens pats dēls Ansis vārdā. Zemnieks nezinājis, kādā amatā to mācīt; un tāpēc gājis pie muižas kunga padomu prasīt. Muižas kungs jokodams teicis, lai mācot par zagli. Labi! Tā arī noticis, zemnieks nodevis dēlu pie zagļiem mācīties.

Pēc kāda laika dēls izmācījies un, prasījis kungam darbu. Kungs teicis, ja labi amatu izmācījies, lai nozogot šim avenus, kuŗus šis likšot vest uz Rīgu. Labi!

Ansis paņēmis pāri kurpju un aizgājis. Ceļiniekam aveni bijuši jāved cauri birzij. Ansis nolicis vienu kurpi birzē uz ceļa un otru gabalu tālāk. Vedot avenus, šis nu skatās : laba kurpe, bet tikai viena pati. Pabrauc kādu gabaliņu - atkal otra, nu atstāj vezumu un iet pēc pirmās. Kamēr ceļinieks iet pēc kurpes, Ansis vienu avenu ārā. Atnāk ceļinieks, redz: viena avena nav, un brauc uz muižu kungam ziņot par nelaimi. Kungs sabar šo itin krietni un sūta, lai brauc ar vienu.

Labi! Braucot pa birzi, Ansis ceļinieku jau gaida. Ceļinieks dzird, ka blēj, un domā, ka avens būšot birzē ieskrējis, bet nevis nozagts. Itin priecīgs šis iet biŗzē avenu meklēt, bet pa šo laiku Ansis aizved otru avenu un nu kunga aveni nozagti.

Otrā dienā kungs dusmīgs, sauc Ansi uz muižu un saka, ka jau šis to amatu tik labi mākot, lai nozogot viņam zirgu.

Labi! Vakarā Ansis pārģērbjas par nabagu, paņem pudeli šņabja ar miega zālēm un aiziet.

Kungs licis durvis sargāt diviem kalpiem un piekodinājis, 1ai neaizmiegot. Viens nosēdies pie durvim, otrs zirgam mugurā. Ansis padevis labvakaru un lūdzis naktsmājas. Šiem arī nekas preti, būs viens sargs vairāk. Sākuši visu pārrunāt un Ansis attaisījis arī savu pudeli, šie dzēruši un aizmiguši. Ansis, nocēlis puisi no zirga un uzlicis uz stiliņģa, kāpis zirgam mugurā un aizjājis.

Rītā kungs vareni nikns saka Ansim, ja zirgu arī esot nozadzis, tad vēl lai nozogot šā naudas kasti. Ansis domājot, kad jau ar norunu, tad jau labi.

Ansis aiziet uz kapsētu, izrok mironi, kas dienā apglabāts, un uzģērbj savas drēbes. Naktī kungs noliek kasti zem gultas un pats gaida zagli ar plinti rokā. Ansis atlauž logu un bāž mironi lēnām pa logu iekšā. Kungs šauj un trāpa mironim, Ansis to vēl tik pagrūž. Kungs varen priecīgs, sasauc puišus, lai nu nes zagli uz pagrabu, pats rāda uguni. Kamēr muižas kungs ar puišiem aiznes mironi, Ansis prom ar naudas lādi.

Ansis bagāts. Kādā svētdienā aiziet uz baznīcu un dzird, ka mācītājs saka, ka nevajagot zagt. Ansis arī nosolās uz priekšu nezagt. Tēvs to dzirdot sadusmojas un sūta Ansi pasaulē, ja nevēloties amatu strādāt. Labi! Tēvs iedod vecu baltu zirgu un māte līku sirpi un tā Ansis aizjāj.

Ansis jāj, jāj. Trešā dienā iejāj pilsētā ķēniņa dārzā un gana savu zirgu. Ķēniņa kalpi prasa, kas šis tāds esot, kā drīkstot ķēniņa dārzā zirgu ganīt. Ansis atbild, ka šis esot stiprinieks. Ķēniņš sūta visstiprāko kaŗa vīru, 1ai ejot ar Ansi kauties. Ansis, nabags, domādams, ka nu beigas būs, aizsien acis, tomēr tā, ka mazliet var redzēt; turpretī ķēniņa kaŗa vīrs noskatījies aizsien pavisam acis. Ansis piejāj un ar savu sirpi nogriež kara vīram galvu.

Ķēniņš brīnas, kur šis tik stiprs, tad lai sagūstot meža briesmīgo zvēru ar vienu ragu. Labi! Ansis paņem ķēdi un aiziet. Staigā, staigā pa mežu, nekā, beidzot ierauga milzīgo zvēru, kas metas uz Ansi Ansis ātri aiz koka un zvērs kā skrien, tā ar vienu ragu kokā. Šis ātri ķēdes ap kaklu un briesmonis sagūstīts.

Ķēniņš vareni priecīgs, bet vēl viena bēda: jūrā velns kuģus gremdējot, lai atvedot to, tad dabūšot pus valsti.

Vakarā Ansis aiziet velnu gūstīt. Velns brīnās, ko Ansis pie viņa nākot, bet šis stāsta, ka ķēniņš sūtījis apskatīties, kā velns še dzīvojot. Velns paliek ļoti viesmīlīgs, ierāda Ansim dzelzs gultu, kur pa nakti gulēt. Gulēt iedams Ansis ierauga gultas galā dzelzs rungu. Viņš tāpēc sataisa gultu itkā kāds gulētu un pats palien zem gultas.

Pusnaktī velns paķeŗ dzelzs rungu un gāž gultai, ka tā uz reizi sašķiebjas. bet Ansis ātri no gultas apakšas ārā un kliedz: "Ko tu man ar kociņu sit?" Velns par tādu stiprinieku varen nobīdies un lūdzas, bet Ansis uzsauc: ,;Nāc līdz pie ķēniņa, lai tevi tiesā!"

Velnam, neko darīt, jāiet līdz.

Ķēniņš nu priecājas un atdod Ansim pus valsti un vēl savu meitu par sievu. Tā Ansis dzīvo laimīgs.