11. A. 1525 D. St. Uļanovska Vilānos. Zbior wiadomosci do antropologii krajowei. T. XVIII. Krakavā, 1895, 263, B.

Bjeja latvjeišam vjērss, a krīvs bjeja boguots; krīvam vīns vīn dāls i tys dāls zaglis. Jis soka: "Tjatieit, es zagšu tū vjērsi!

A tāvs nagrib, kab jis zogtu; jis nūīt, nūtorgovoj i nūpierktū vjērsi nu latvjeiša i soka jam tai: ,,Tu puordūd maņ tū vjērsi. par tū ka tjev nūzags jū šūnaktt!"

Jis padjevja naudu latvjeišam, a dāls nūguoja i nakti vjērsi nūzoga. Atvjedja iz sātu, nūkova, a muotja pīvuorēja gaļis āst. I soka tāvs iz dālu: "Atsasvērsjam mies, djēleņ, pŗet brūkastim, kuri mjes griutoks; voi tāvs, voi dāls!"

Atsasvjāŗās, atsasāda aiz golda, suok āst. Tāvs ād i nazabjeist, j:s zyna, ka nūpierka; a dāls ād i treis, i pa lūgu i pa duru vjerās, kas īt; jam baiļa, ka jis zoga. Pajēdja tuos gaļis, atsastuoja nu golda nūst. Paādīrši - i soka tāvs iz dālu: "Svjārsimjēs, kur mjes griutuoks byusim, paāduši gaļis!"

Kai nūzasvjāŗās, to tāvs sješis marciņis griutuoks, a dāls sješis marciņis vīgluoks, bjeja. Tai soka tāvs iz dālu: "Vot, redz, djēleņ! Ko es nūpierku, to es nazabjeistu nikuo; a tu pa lūgu vjerīs i bjeistīs i treis, par tū tu vīgluoks, a es griutuoks. Cikom dzjeivs dzjeivuosi, nadaŗēt tjei dorba tjev! Zogta jēsšona naīt surmjā! (labumā, spēkā)."