Meistara zaglis dažādos apstākļos.
6. A. 1525 G. A. Gari - Juone no S. Keibinīka, Domopolē.
Reizi īt uz vīnu tiergu treis ceļaveiri : žīds, čigons un krīvs - vysim leidzā daudzi naudas. Pa ceļam jī īīt krūgā puorgulēt, paād vakareņas un vēļ par šū tū puorrunoj. Čigons soka: "Voi zynit, draugi, šūnakt byus leli yudins plyudi, vajag gudruot, kai gluobtīs."Vysi nyu dūmoj, kur un kai izzagluobt nu yudins plyudim. Žīds īīt šķyunī - redz: lela sile stu&127;ov pīslīta koktā. Apmat ap siles golim viervi, aizmat viervi aiz sejas un vysi treis izceļ sili tik augši, ka plyudut laikā varātu ar sili izpeldēt pa lūgu uorā.
"Kad celsīs yudins, es ar nazi tyuliņ striči puorgrīzšu un varēšu peldēt pa yudiņa viersu," soka žīds un atsagulīs guļ mīrīgi, jo nūdrūšinuots plyudu gadījumā. Krīvs nūsavalk un īlein krūga ceplī, te šo yudins nadabuošūt, soka krīvs; a čigons atsagulst uz golda. "Jo byus yudins plvudi, tod es ar goldu izpeldēšu pa lūgu uorā," soka jis guldamīs uz golda.
Dīnā krūdzinieks cepli beja izkurinuojis un ceplis beja labi sylts. Rudiņa laikā īdami, drusku pasola, un krīvam cepļa syltuma patyka, jis pamozam pasagrūzīdams aizmyga un par nakti izcapa. Čigons pīsaceļ reitā agrinki, lai apsavērt sovus ceļa bīdrus. Pasaveŗ ceplī: krīvs guļ izcapts, nadzeivs, čigons tyuliņ izvalk krīva naudu nu ķešas un aizīt uz šķyuni pasavārtu, kū dora jūs trešais bīdrs, žīds. Čigons redz, 'ka sile karinej pi sejas, daīt, pasaklausa: žīds gul šņuokdams vīn, Jis aizīt pie saiminīka, daboj yudeņa spaņa, pīsmeļ spani pylnu yudiņa, atnas uz šķyuni, pakuop augšuok uz vīnas kastes un kai blauž žīdam viersā yudini, žīds uzreize!si atsamūst, pagyun nazi, puorgrīž vierves, lai izpeļdēt silē pa šķyuņa lūgu uorā. Kai jis kreit zemē, tai i beigts. Sile beja cīši smoga, padūmuot: jī treis puiši cēļa tū sili uz augšu. Čigons nūsaprīcoj, ka žīds ar jau beigts, izjem nu žīda kešom naudu un aizīt uz tiergu svilpuodams vīn. Čigoni vīnmār prūt cytus pīšmaukt, tmdēļ i šūdin vysi čigoni boguati.