9. A. 1525 G. No prof. P. Stroda krājuma, Latgalē.

Senejūs laikūs, kal visim tys labi zynoms, karaveirim vajadzēja dīnēt divdesmit pīci godi un pat vairuok. Tamūs laikūs nūtyka šaids gadējums.

Vīns karaveirs nūdīnēja divdestmit pīci godi un beja atlaists nu dīnestes uz sātu. Šis karaveirs, par vysu sovas dīnestes laiku nabeja redzējis ni reizes kēniņa. Pēc atlaišonas nu dīnestes jis naguoja uz sātu, bet guoja taišņi uz kēniņa pili, lai redzēt kēneņu. Pīīt pi kēneņa piles un, nikuo navaicuodams, īt par vuortim vydā.

Sorgi juo nalaiž, bet jis soka: "Kai tys var byut, ka nalaiž pasavērt kēniņa? Asmu jam nūkolpuojis divdesmit pīci godi un ni reizes naredzēju, un tagad vēļ nagrib manis laist pasavērt kēneņa."

Sorgs aizīt pie kēneņa un pastuosta kēneņam, ka vīns karaveirs nūdīnējis divdesmit pīci godi un kēneņa ni reizes naredzējis un tagad pēc atlaišonas, pyrms naīt uz sātu ,grib redzēt kēneņu.

Kēneņš pasoka sorgam īlaist tū karaveiru. Sorgi jū īlaiž kēneņa pilī.

Iguojis pi kēneņa, jis kareiviski pasveicynuoja un soka: -Divdesmit pīci godi nūdīnēju, bet Jyusu Augsteibas ni reizes naredzēju, tuopēc tagad atguoju pasavārtu."

Kēneņš jū palīleja un vaicoj, kuo jis grib par lobu dīnēšonu.

Karaveirs soka: "Jyusu Augsteiba, Es nikuo nagribu, bet tikai īdūdit man vacus saglus un ar tū pītiks."

Kēneņš nūsabreinoj un soka: "Kū 'tu dareisi ar vacim saglim? Es tev īdūšu jaunus."

Karaveirs soka: "Nē, Jyusu Augsteiba, vēļ moz asmu dīnējis, lai nūpelneitu jaunus saglus, tuopēc man pītiks ar vacū."

Kēniņa valstī beja muiža ar nūsaukumu Vacī Sagli. Šei muiža pīdarēja pašam kēneņam, bet tikai jamā dzeivuoja kēneņa radinīks. Kēneņš nikuo ļauna nadūmuodams, īdūd karaveiram vacūs saglus. Karaveirs tūs pajam un prosa nu ķēneņa, lai pīroksta aplīceibu, ka tī sagli patīši nu kēneņa ir duovynuoti taidam un taidam karaveiram par lobu dīnēšonu. Kēneņš pīrokslba aplīceibu, pasaroksta un atdūd karaveiram. Karaveirs pajēmis aplīceibu, pasateic par tū un pajēmis vacūs saglus dūdās ceļā. Aizguojis aiz pilsātas, saglus nūsvīž un dūdās taišņi uz muižu Vacī-Sagli.

Aizguojis uz tū muižu, karaveirs paruoda kēneņa radinikam papeirus un soka: "Leidz reitam atteirej man vītu, jo kēneņš par lobu dīnēšonu maņ atdeve šū muižu."

Kēneņa radinīks, nazynuodams, kas te nūteik, brauc pi kēneņa ar syudzeibom. Tagad tikai kēneņš sasagiva un saprota, kaidu saglu prasēja karaveirs, un kuopēc jis prasēja tuos aplīceibas. Bet dareit nikuo. Kas padareits - padareits. Muiža Vacī-Sagli atdūta karaveiram.

Tagad kēneņš suoc pruotuot, kai tuos muižas dabuot atpakaļ. Sasauc vysus sovus padūmnīkus un nūsprīž tai, ka vajaga sareikuot balli un paaicynuot karaveiru. Nūsoka arī nūteikumus, kaidi balles daleibnīkim juoīvāroj. Saceits, dareits. Kēneņš sataisa balli. Paaicynoj arī karaveiru, vai tagadējū Vacūs - Saglu īpašnīku. Karaveira daudz navajadzēja praseit. Ballī jis īsaroda pyrmais. Atbrauce arī cyti lyugtī gosti.

Pi golda nūsādynuoja vysus tai, ka karaveiram palyka vīta sūplok kēneņam. Balle beja sareikuota ar dažaidim duorgim ēdīņim un dzērīņim. Dzert vajadzēja tai, ka kurs da kuram vasaluosīs, tad tys tam arī siss par ausi. Tuopēc arī karaveirs beja nūsādynuots, kai ka jam vajadzātu sist par ausi kēneņam, juo taidā veidā beja nūsprīsts dabuot atpakaļ nu karaveira muižu Vacī Sagli. Tai arī nūtyka. Īsasuoce dzeršona un sisšona vīns ūtram par ausi. Pīguoja arī karaveira kuorta dzert un sist kēneņam. Bet karaveirs uotri apsakēre, ap kū līta grūzuos. Tagad jis pīsaceļ kuojuos un suoc runuot. "Augsti gūduotais kēneņa kungs, Jyus labi zynit munu muižu Vacī-Sagli. Tur ir patmales un ceļš pi patmalem pīīt nu augsta kolna. Vai zynit?"

"Jā," visi ļaudis un kēneņš atsoka vīnā bolsā.

"Es reizi brauču uz patmalem. Zyrgs beja jauns un ar jū slikti beja nūbraukt nu kolna. Tuopēc es pagrīžu braukt pa upi, un dabraucu pi taidas vītas, kur upe nabeja aizsoluse. Lyudzu, pasokat, kū man tagad dareit: vai braukt yudenī un nūsleikt, vai grīzt atpakaļ un palikt dzeivam?"

Vysi suoka klīgt: "Grīzt atpakaļ, grīzt atpakaļ!"

Tad karaveirs pajēme sovu māru, pasracēja uz vīna nu vīsim: "Byusi vasals!" un īsyta tam par ausi. Vysi suoka sist plauksts un klīgt: "Lobi, lobi!"

Un tai karaveirs izgluobe sovu muižu Vacī-Sagli, kuŗā arī tagad dzeivoj, jo vēļ nav miris.