12. A. 1525 G. V. Zacharska no St. Fiļša, Sakstagala pag.

Beja vīns boguots zamnīks, kam beja vīns dāls, kuru tāvs cīši mīļuoja un žāluoja, un nagribēja dūt dālam griuna dorba struoduot. Dāls izauga lels briugons, bet dorba nnkaida navarēja struoduot. Vuiceit tāvs jū ar nikuo navuicēja, kai tikai desmit Dīva bausleibu. Tai puorguoja cik godu, tāvs nūmyra, pametja dālam vysu sovu saimnīceibu. Dāls kai namuocēja nikuo struoduot, dreiži vysu montu puorvedja un prodzēra ar draugim un golu-golā palyka pavysam bēdeigs.

Vīnu reizi itys dāls beja div dīnvs naēds un nazynuoja, kū darēt, kur dabuot naudys un nūpierkt kū paēst. Nakti jis īt par vīnu cīmu -- verās, ka pi vīna zemnīka duorzā aug daudz ogurču, jam īguoja pruotā :"Īšu es un nūzogšu ogurču un puordūšu, par tū naudu nūpierkšu maizis un labi paēsšu."

Kai jis sadūmuoja, tai padora: īleida jis zemnīka duorzā un raun ogurčus, bet jam golvā īguoja septeituo bausleiba, ka nabyus zagt.

Jis sadūmuoja: "Jemšu es sešus ogurčus, a septeituo najemšu!"

Tai jis suoka darēt, jau atskaitīja trīs reizes pa seši ogurči, kai zemnīks, tuo duorza saiminīks, īraudzēja zagli un pa kluseņem sagiva jū. Zemnīks dīmoj pats sevī, kū darēt jam ar zagļi, bet zaglis runoj : "Es nazogu, bet jēmu tikai po seši ogurči, a septeituo najēmu, par tū ka septeituo bausleiba muoca nazagt."

Kū darēt zemnīkam ar zagli? Jis suoka jū sist un taipat sadūmuoja pīktū bausleibu, nasit uz nuovis. Tod zeinnīks syta jū un skaitēja da četru, un otkon suoc nu gola. Tai zemnīks itū zagli cīši labi pasyta un palaidja. Zaglis navarēja īt, bet nu tuos reizis suoka struoduot un vairuok nikod nadūmuoja par zogšanu. Dreiži jis palyka taipat par boguotu, kai beja juo vacījis tāvs, bet par desmit Dīva bausleibu vairuok ni ar kū narunuoja, un vēļ tagan narunoj. Jis labi pīmin tū septeitū un arī pīktū bausleibu.