13. A. 1525 G. N. Rancāns, Preiļos.

Dzeivuoja buoba ceļa molā mozā ustabiņā. Jei beja jūti skūpa, napījēme nikod nivīna ceļaveira uz nakts muojas, ari nikam naīdeve ni kimūsa maizes, ni pat yudiņa gluozes. Bet vīns cylvāks apsajēme pret sovim draugim, ka jis tiks pi skūpuos buobas uz vakariņom. Pajem ar sevi leidza zivis un aizīt. Daguojis pi ustobas, redz, ka skūpuo buoba molku školda.

"Dīvs paleidz!" soka cylvāks. Buoba atlid: "Paldīs."

Tad cylvāks soka: "Lobas dīnas tev nu tovas kyumas, a vot i gascincy (dāvanas)!"

Buoba paceļ golvu, līk ciervi molā un īvad cylvāku usltobā, pasādvnoj pi golda un suoc vaicuot: "Voi vasala muna kyuma?"

"Vasala un stypra," atbild cylvāks. Tad buoba vaicoj : "Voi tys lelais akmins pi ustobas ir vēļ?"

"Jau sen sapyva," soka cylvāks.

"Redzi, mani naklausēja, es gon sacēju, ka kaidu navīn jumtteņi juouzlīk."

"A voi tys skaistais malnais gails ir vēļ?"

Nav jau sen," atbild cylvāks, "nūguoja par dzīduotuoju."

"Es jau tai dūmuoju, ka es beju pi kyumas, kai tik izīt nu pacepļa, tyuleņ dzīd, vys vīns kai pa notim."

Vēj buoba vaicoj: "A ta tys malnais vierss ir vēļ?"

"Arī nav," soka cylvāks, "nūguoja par kyulēju."

"Tai jau zynuoju, tuodēļ ka es beju pi kyumas, kai tik nūnešu cys&127;u, tai tys malnais vierss tyuleņ gryudu meklej."

"A raibais veprs ir vēļ?"

"Nav," soka cylvāks, "nūguoja zemes mēreitu."

Arī soka buoba, ka jei tū paredzēja, tuodēļ ka veprs kai tik teik duorzā, tai nūrūk taisnu taisnu vadzeņu. Tai buoba izvaicoj par vysu, pabaroj cylvāku ar vakareņom un vēj "paldīs" pasoka.

Cylvāks arī aizīt prīceigs uz sovim draugim pasalīleit, 'ka tyka pi skūpuos buobas uz vakareņom.