l. A. 1525 G. A. Lerchis-Puškaitis, Džūkstē-Pienavā. LP, I, 187, 196. Max Bohm, Lettische Schwānke, 9, 11.

Viņos gados kāds kungs pavasarī iedevis savam saimniekam divus vēršus ganīt. Bet vasaru vīram nav ko ēst: nokauj vienu vērsi un apēd. Rudenī saimnieks aizdzen tik vienu vērsi kungam. Kungs, saimnieku ieraudzīdams, uzbļauj : "Tu vērsi tāds, kur tas otrs palika?"

"Kur otrs? Te jau abi ir: tas ir tas viens un es esmu tas otrs, paši tā teicāt!"