2. A. 1525 G. T. Aizpurs Zeltiņos, P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 90, 1594.

Viens muižkungs aizsūtījis mācītājam ar zemnieku divus tītarus. Iedevis līdz arī vēstulīti. Zemnieks ar tītariem pa ceļam iegriežas krogā, kur satiek savus draugus, Pie brandvīna glāzēm viņi notiesā vienu tītaru. Kad tas apēsts, saimnieks gan atjēdzies, kas par lietu, bet nospļaujas un iet uz mācītāju. Aizgājis pie mācītāja, atdod tam tītaru un vēstuli, bet pats stāv priekšnamā. Pēc kāda laika mācītājs iznāk laukā un uzkliedz : "Kur ir tas otrs tītars? Še vēstulē stāv rakstīts, ka muižkungs sūta man divus tītarus!"

"Šitais jau ir tas ūtrais teitars," atbild zemnieks. "Es tev prasu, kur ir tas otrs tītars?"

"Šitais jau ir tas ūtrais teitars, cīnīgs mācītāj' kungs!

"Mācītājs, tā pārskaities, ka izsviedis zemnieku aiz krāgas laukā. Saimnieks tūlīt dodas uz krogu. Draugi brīnās, ka tas ar veselu ādu. Bet saimnieks saka: "Viņš kā muļķis man prasa, kur ir tas otrs, bet es saku, ka tas ir tas otrs. Viņam vajadzēja prasīt, kur ir tas viens tītars, tad arī būtu cita lieta!"