1. A. 1530. V. Maldoņa skolnieks Blomes skolā 1892. g.

Reiz iznāca latvietim ar čigānu kopā braukt un pusdienā viņi

izvārīja gaļu. Bet gaļas viņiem nebija daudz un abi no tās gaļas nevarētu paēst. Viņi nu nosprieda likties gulēt un kas redzēšot labāko sapni, tas tad apēdīšot to gaļu viens pats.

Čigāns pamodies stāstīja savu sapni: "Es piegāju pie viena liela ozola, kas sniedzās līdz pašām debesim. Tur es satiku Pēteri un lūdzos, vai es nevarētu tikt pie Dieva. Pēteris mani arī ielaida debesīs un Dievs mani aicināja sēsties pie galda, kur tad ēdām un dzērām."

Latvietis nu stāstīja savu sapni: "Es atkal piegāju pie vienas lieļas egles un pa tās egles zariem arī uzkāpu debesīs. Pēteris mani arī ielaida debesīs un stāstīja, ka pie Dieva esot atnācis čigāns un tagad tur ēdot pusdienu. Es nu domāju, ka čigāns būs labi paēdis, mudīgi vien nokāpu zemē, uzmeklēju mūsu gaļu un apēdu visu."

Tā nu čigāns ar savu jauko sapni bija pievīlies un palika ar tukšu vēderu.

Piezīme. Ļoti līdzīgu joku esmu arī Raunā dzirdējis. Šī skolnieka pasaka ir drusku pārlabota valodas ziņā. P. Š.