3. A. 1530. Skolnieks Goldbergs no 60 g. vecās Annas Goldbergas Daudzevā. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, III, 272, 3370.

Viens krievs ceļojis pa pasauli un viņam bijis ļoti maz naudas. Te viņš iegriezies vienā krogū un gribējis stipri ēst. Viņš saticis vienu čigānu un sarunājies ar to, ka pirkšot ēdienu par abiem kopā. Čigānam arī bijis maz naudas, kādēļ nopirkuši sivēnu tikai dūres lielumā. Abi gājuši tālāk, kamēr pienācis vakars. Nosprieduši, ka abiem tur nav ko paēst, tāpēc, kuŗš redzēšot šonakt labāku sapni, tas varēšot apēst visu sivēnu. Abi likušies ceļmalā gulēt. Pa nakti krievs pamodies un izsalkumā apēdis to sivēnu. Agri no rīta čigāns modinājis krievu un stāstījis tam savu sapni: "Es biju jaukā ābeļu© dārzā starp daudzām slaidām ābelēm. Viena ābele bija liela, gaŗa, kupla un resna līdz pašām debesim. Es kāpu pa garo ābeli, līdz kamēr izbāzu galvu caur debesim. Pēteris ēda ar saviem kalpiem pusdienu. Pamanījuši mani, viņi uzaicināja arī mani. Es aizgāju un nosēdos gaŗa galda galā un ēdu daudz un dažādus ēdienus."

Pēc tam krievs sācis stāstīt savu sapni: "Es arī biju tajā dārzā, kur tu, un redzēju, ka tu uzkāpi debesīs. Tad es kāpu tevim pakaļ un redzēju, ka tu ēdi tik daudz un dažādus ēdienus, bet mani turpu nesauca. Nu es kāpu zemē un apēdu mūsu sivēnu!"

Čigāns palicis bailīgs un negribējis biedram ticēt. Bet kad gājuši abi skatīties, tad patiesi sivēna vairs nebijis. Tā krievs piekrāpis čigānu.