2. A. 1531A. Ūdris Jaun-Vālē, Trikātā. LP, V, 379, (168).

Vienam zelta kalējam bijušas divas sievas; viena viņu ;mīlējusi, otra nemīlējusi. Reiz tās zemes ķēniņš licis zelta kalējam tādu zelta krēslu kalt, kas ne ar kādiem svariem nav sverams tik smagu. Kalējs ilgi sakalis zelta krēslu un pasauls zelta tur iztērējis. Beidzot krēsls bijis gatavs, aiznesis ķēniņam. Bet ķēniņš nu gudrojis visādi zelta krēslu nosvērt; tomēr kā nevarējis tā nevarējis. Te kādu dienu aizvilkusies pie ķēniņa tā sieva, kas kalēju nemīlējusi, un teikusi tā : "Es zinu, kā zelta krēsls nosve ŗams. Pārliec dēli lielajam akmenim, uzliec krēslu dēlim vienā galā un otrā dēļa galā krauj tikai akmeņus - akmeņu smagums atsvērs krēslu."

Labi, ķēniņš tā darījis un patiesi nosvēris zelta krēslu. Nu ķēniņš uzcēlis gaŗu, gaŗu torni - nemaz nezin, cik augstu - saķēris zelta kalēju un ieslodzījis pašā torņa galā, sacīdams: "Tu man kali zelta krēslu nesveŗamu, bet nokali sveŗamu, tādēļ kŗūpi nu te torņa galā trīs veselus mēnešus, redzēsim, vai izcietīsi, jo vienreiz pa nedēļu tikai dabūsi ēst, vairāk ne."

Nu zeltā kalējs tiešām domājis: gals klāt; bet tā sieva, kas viņu mīlējusi, zinājusi padomu. Viņa katru dienu gājusi pie torņa un ar zirnēkli uzsūtījuši vīram pārtiku. Bet pats zelta kalējs arī nestāvējis dīkā. Viņš kalis un kalis dienām un naktim garu, gaŗu redeli no torņa augšas uz apakšu.

Jau redele - tā kā šodien - bijusi gatava, jau gribējis no torņa ārā nākt, te tā sieva, kas viņu nemīlējusi, padzirdējusi knikšķināmies torņa iekšpusē; tūliņ gājusi raudzīt, kas tur ir. Iegājusi: zelta redele no augšienes līdz zemei. Kāpusi tīšu raudzīt, vai kalējs vēl dzīvs. Kādu pusi pakāpusi, saukusi kalēju; bet kalējs izlicies nomiris, lai uzkrāptu šo pašā torņa galā. Labi, uzkāpusi arī. Bet nu kalējs, ātri aizcirtis torņa galā durvtiņas, ieslodzījis viltīgo sievu savā vietā, nokāpis pa trepēm laimīgi zemē, tad noārdījis tās un ar savu labo sievu aizbēdzis Vāczemē.

Pēc trim mēnešiem ķēniņš atradis zelta kalēja viltīgo sievu augšā nomirušu. Nu klaušinājis, kur viņa zelta kalējs palicis. Beidzot padzirdējis, ka esot Vāczemē. Gan izlūdzies, lai nākot atkal atpakaļ, lai nedusmojoties vairs; bet zelta kalējs nenācis vis.