4. A. 1532. Skolnieks Baranovskis, Bērzpils pag.

Reiz vīnā valstī ķēniņš izsludinuojs, kurs jam jimškūtīs nu symtu bierkovu zalta iztaisīt dīva tālu. Vīns kalvis pasajēmīs: jis iztaisīškis. Atdūd kēneņš jam tū zaltu un pīsoka: "Jo tu jemsi kaut drusku zalta nu tuo gobola nūst, tad tev golvu nūciersšu."

Jā, tys apsajam. Taisīdams tys kalvisi nūzūg dažus bierkovus. Jis ir par tū drūss - zyna, ka jī nikai juo nanūsvērs : navā tik lelu svaru. Jau dīvs ir gotovs, atbrauc ar daudzi zyrgu pakaļ i aizvad.

Te kēneņam ziņa pēc ziņas, ka kalvis asūt nūzadzis taisīdams kaidus divējus bierkovus zalta. A iaisituojs ir drūšs, tuogēc ka jis zyna, ka navā taidu svoru, kai taidu gryutu tālu nūsvērt. Nu pajīt kaids laiks, i kēneņš jūs naklausa, dūmuodams: "Taids cylvāks nikuo nazoga."

Kalvis ar sovu sīvu izzarunoj un soka: "Es tū zyny kai var nūsvērt. Vaidzīgs kuga, īlikt jū yudenī un ar kreitu nūvilkt streipu. Tad īlikt vīnu bierkovu akmiņu, cik kugis īgrims dziļuok, i otkon nūvilkt streipu, tad likt tai leidz symtam un tad vysu dīva tālu. Tad zynuos, vai yudens apjems vysas streipes."

Tai atstuosta juo sīva kēneņa kučeram, a kučers pastuosta kēneņam i kēnenš pasoka, lai nūvserūt. Nūsver - četru bierkav u tryukst. Nu kēneņš par dusmem jū apmvurej ar augstu myuru. Sīva skraida rauduodama: "Veiriņ, kai tu tiksi uorā?"

"Ka tu gribi, uorā es varu tikt. Daboj tu leluos skudras, apsmērei juos rogus ar svīkstu un pi kuojas pīsīn zeida dīgu un pizeida dīga pīsīn cytu drusku rasnāku dīgu un pi rasnuokuo pīsīn auklu, pī auklas otkon viervi. Skudra, pēc svīsta īdama, man atvilks zeida dīgu, es ar zeida dīgu davilkšu rasnuokū dīgu un tai, cikom leidz viervei. Tu vīnu golu pīsīsi pī kaida mīta, pa ūtrū golu es izkuopšu uorā,"

Nu tai izkuop arī jis nu augstuo myura, Kēneņš daboj zynuot, kai jis tics uorā nu to myura, tuopēc ka jis tik gudrs, vēj jam daudz naudas īdūd un tī pat pi kēneņa lai dzeivoj.