2. A. 1533. Helēna Kārkle Rīgā. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 222, 1859.

Dzīvojis viens nabadzīgs zemnieks. Viņš nokāvis zosi un aiznesis to kungam. Kungs teicis: "Labi, labi, bet mēs esam seši cilvēki. Izdali mums to zosi vienlīdzīgi!"

Zemnieks nogriezis zosij kājas. iedevis abiem dēliem un teicis : "Jums tālu jāceļo, jums tās kājas." Nogriezis astes dalu, iedevis cienīgmātei un teicis : "Jums, kā nama °mātei, mājā jāsēž." Nogriezis galvu un iedesim kungam: "Jums, kā dzimtas galvai, pieder galva, bet man par dalīšanu zoss vidus!"

Kungs papriecājies un apdāvinājis zemnieku ar naudu. Otrā dienā aiziet bagātais kaimiņš pie nabaga ciemā un redz, ka šim tagad visa pa pilnam. Šis prasa, kur viņš tā iedzīvojies. Nabadzīgais saka: "Aiznesu kungam zosi un viņš mani apdāvināja."

Bagātais nokauj piecas zosis un aiznes kungam. Kungs saka: "Labi, labi, bet mēs esam seši! Izdali visiem vienlīdzīgi!" Bagātais dalījis, dalījis, bet nekas neiznācis. Kungs atsaucis nabaga zemnieku un licis tam dalīt. Nabadzīgais devis zosi kungam ar cienmāti, teikdams : "Jūs divi un zoss klāt, esat trīs." Otru zosi devis kunga meitām: "Jūs divi un viena zoss, esat trīs. Es ņemu divas zosis un pats klāt - esam atkal trīs!"

Kungs nosmējies, apdāvinājis vēl nabaga zemnieku, bet bagātajam uzskaitījis piecdesmit.

Piezīme. Divi varianti uzrakstīt Slokā. LFK 17, 5622 X. LFK 17, 1037, 6. P. Birkerts.