10. A. 1535. E. Simsons no A. Bagdanoviča Makašānu pag.

Dzeivuoja vīnā pilsātā vīns boguots kungs. Jam beja treis dāli. Divi dāli beja gudri, bet trešais dāls beja muļķīts. Bruoļi dzeivuoja lobi un kad jī palyka vacuoki, tad apsaprecējuos. Vacuokī bruoļi pajēmja lobas boguotas sīvas, bet jaunuokais pajēmja taidu vīnkuoršu nabadzīgu sīvu. Tāvs īdevja vacuokīm divejim bruoļim daudzi monta, zemes un lūpu, bet jaunuokam bruoļam īdevja tik vīnu mozu teliņu.

Pēc kaida laika nūmyra arī muote. Nivīns bruoļs nagrib vest muoti globuot. Viņi beja jau palykuši boguoti, bet jaunuokais bruols runoj: "Labi, es paglobuošu muoti!"

Pajēmja jis muoti, izlyka jū uz ragaviņorn, pajēmja dīgu leidza un aizvedja sovu muoti pi tylta, izvylka nadzeivū muoti uz tylta, pīsēja jai pi mēlis dīgu, pats nūsaglobuoja zam tylta, un gaida, kad brauks kaids zemnīks. Par nelelu laiku brauc vīns zemnīks un redz, ka uz tylta sēd vecīte uz ragaviņom. Nagudrais bruoļs tyuleņ gyva aiz dīga un rausta, nu nadzeivuo mute ruoda tam braucējam zemnīkam mēli. Zemnīks klīdz: "Vai dūsi ceļu, vai na?"

Tai zemnīks klīdzja reizis divi, treis, bet jam nūmyrušuo vys nadūd ceļa. Tad zemnīks ruovja zyrgam ar puotogu un sasyta vecīti zam zyrga kuojom. Nagudrais bruoļsi tuyleņ nu tylta zamaškas uorā un klīdz uz zemnīka: "Ej, pagaidi drusku. Verīs, tu munu muoti sasyti zam zyrga kuoju!"

Zemnīks apstuoja. Nagudrais brouļs runoj zemnīkam: "Nu, tagad es dūšu tevi tīsā!"

Zemnīks nūsabeida un runoj : "Nadūd lyudzams tīsā, es tev izmoksuošu pīcdesmit rubļu zalta!"

Nagudrojs bruols padūmuoja un pasacīja: "Labi, dūd naudu, vyss byus labi!"

Zemnīks atdevja naudu un pats steidzās braukt pa ceļu. Nagudrajs bruoļs izguozja nadzeivū muoti uz ceļa un aizbraucja uz sātu. Sātā jis atguoja taids prīcīgs un stuosta sovim vacuokim bruoļim: "Jyus puorgulējāt!"

Bruoļi prosa kamā lītā. "Zynat, es muoti puordevu tiergā un man aizmoksuoja pīcdesrnit rubļu zaltā!"

Vacuokī bruoļi padūmuoja paši sevī, nūsyta sovas sīvas un vad uz tiergu puordūt. Ļauds īraudzēja taidu breinumu, ka cylvāki puordūd nadzeivas veciņas un paziņuoja policijai. Policija tyuleņ atskrēja uz tiergu, arestēja obus bruoļus un pasādynoj cītumā. Cik jī tī sēdēja, godu, vai divi, bet golu golā jūs izlaidja nu cītuma.

Atīt bruoļi uz sovu sātu un vysu atroda saimestību izputynuotu. Sasadusmuoja bruoļi uz jaunuokuo bruoļa, satvēra jū aiz apakles, īsādynuoja maisā, aizsēja ar viervi un nūvylka uz upi steicynuot. Atnazuši vacuokī bruoļi pi upes nūlyka jū un sasagyva, ka sātā aizmiersa ciervi. Vīns bruoļs runoj ūtram bruoļam: "Ej tu pēc cierva!"

"Na, es naīšu vīns pats," atbild tys.

Kū jīm darīt? Jī obi aizguoja uz sātu pēc cierva un maiss ar jaunuokū bruoli palyka pi upes. Nagudrais bruols klīdz maisā: "Ni rakstīt, ni skaitīt es namuoku, par kēniņu mani ceļ!"

Braucja par upi boguots kungs, izdzierda taidu klīdzīni un tryuleņ nu zyrga uorā un īt pi maisa, kuŗā gulēja uz lads nagudrais bruoļs. Kungs runoj jam: "Lein nu maisa mudruok uorā, es byušu par kēniņu, rakstīt un skaitīt cīši labi muoku!"

"Labi!" runoj nagudrais bruoļs un izleida nu maisa, sāduos

kunga karetā un aizbraucja prūjom, bet kungs īleida maisā un paklusiņom sēd un gaida, kad cels par ķēniņu. Mudri atskrēja bruoļi ar ciervi, izcierta ladā oku, satvēŗa maisu ar kungu, blyugž! un okā īškā. Tai nuburbuļuoja kungs uz dybynu. Atīt bruoļi uz sātu un dzeivoj mīrīgi.

Ūtrā dīnā jī redz, ka jaunuokais bruoļs atbraucja lobūs zyrgūs un karetā, boguots cylvāks. Vacuokī bruoļi breinuodamīs vaicuoja nu jaunuokuo bruoļa, kai jis tyka dzeivs un vēļ atroda taidus lobus zyrgus un karetu. Jaunuokais bruoļs jīm atbildēja: ;,Muni, mīļī bruolīši, kab jyus mani byutu īgryuduši dziļuok, es lobuoku vēj zyrgu dabuotum!"

Vacuokī bruoļi itū izdzierduši tyuleņ satvēŗa ciervjus uz placim, aizskrēja uz upi, izcierta divi okas, un blyugž! vydā vīns un pēčuok ūtrs. Tai jī obi nūsleika, bet jaunuokais bruoļs dzeivuoja cīši labi un, varbyut, vēļ tagad dzeivoj.

Piezīme. Tādu pasaku uzrakstījusi arī R. Tabine Latgalē. P. Š.