18. A. 1535. L. P. Džūkstē - Pienavā. LP I, 88, 58.

Vienam tēvam ir trīs dēli : divi gudri, viens muļķītis. Gudrie brāļi mežā uztaisa laidarus. Laidarā ieiet pulks, pulks govju, Muļķītis to redzēdams, dara gudrajiem pakaļ; bet viņa laidarā tik viens pats vērsītis ieskrien. Viņš nokauj vēršeli, izžāvē ādu un ved uz pilsētu pārdot. Braucot ādele sāk briesmīgi grabināties un muļķītim tāds troksnis nepatīk. Viņš bāž ādu maisā lai negrabētu. Bet āda sāk lūgties un saka: "Neloci mani, ļauj lai tik grabu, tad pilsētā dabūsi tik daudz dukātu, cik uz ceļa esmu grabējis;."

Labi. Muļķītis paklausa un dabū veselu sieku dukātu. Mājās muļķītis tomēr vēl grib naudu pārmērīt, vai tik kas no sieka netrūkst. Viņš aiziet pie gudrajiem brāļiem un lūdz sieku uz mazu brītiņu aizdot. Gudrie brāļi gan aizdod sieku, bet paslepu nolipina dibinu ar mīklu, lai zinātu, ko muļķītis īsti mērījis. Viens dukāts bija pielipis pie dibina, un šie nu dabū zināt, ka nauda mērīta. Nu gudrie brāļi gudro dienām apkārt, kā muļķītim naudu atgemt. Beigās tie atron padomu un saka: "Vai dzirdi, brāļ! tu ar savu naudu esi laimīgāks par laimīgo; bet tava laime vēl pieaugstu, ja ļautos, lai mēs tēvi ieceļam kunga godā."

"Ļaušos, ļaušos!" muļķītis atbild. Gudrie brāļi nu iebāž muļķīti maisā un nes to uz ezeru slīcināt. Bet steigdamies tie aizmirsuši cirvi, ar ko āliņģi izcirst - jāiet pēc cirvja. Kamēr šie pēc cirvja, muļķītis bļauj pilnā kaklā: "Nemāku rakstīt, ne rēķināt un tomēr mani rītu cels par skrīveri!"

Žīds patlaban gaŗām braukdams, to visu noklausās un uz sauc muļķītim: "Uj! es māke rakstēt, laid mane tanē maiselē!" Muļķītis tūdaļ ar mieru. Brāļi atnāk, izcērt āliņģi un noslīcina žīdu, dziedādami: "Muļķītis bija, muļķītis palika; vēl muļķīgāks ezerā noslīka!"

Kad nu darbs padarīts, tad brāļi attaisa maisu un grib muļķīti kapsētā aprakt. Te tie ierauga, ka brālim bārda izaugusi. Tie tā nobaidās, ka atstāj slīkoni uz ledus un aizbēg klūpdami projām. Mājās tie atron muļķīti dzīvu. Brāļi brīnās un saka: "Dari ko gribēdams - muļķītis pestelis. Kur ņēma naudu, kur bārdu un kāpēc nenoslīka?" 'Bet muļķītis no savas naudas uzceļ pili un dzīvo laimīgi.