21. A. 1535. E. Lapiņa Vestienā. Folkloras krātuvē.

Dzīvoja reiz trīs brāļi: divi gudri, trešais muļķis. Viņiem nomirst māte. Gudrie brāļi iztaisa bērēm alu un noliek to pieliekamā kambarī. Reiz gadās iet bur arī muļķītim. Viņš ierauga uz alus mucas uzlaidušos mušu. Viņš nodzen to, bet pa brītiņu muša atkal klāt. Muļķītis nodzen otrreiz, bet ne cik ilgi, muša atkal uz mucas. Nu muļķītis saskaišas, paņem akmeni un ar visu spēku sviež uz mušu. Akmens iekrīt alū viss alus izšļākst zemē. Saskrien gudrie brāļi, varen sapiktojušies: nu lai zinot pats, kā māti apglabāt, viņi nelikšoties vairs ne zināt. Labi.

Otrā rītā muļķītis sajūdz zirgu, ieliek māti ragavās tā, it kā viņa būtu dzīva un sēdētu. Mātei priekšā viņš noliek groziņu ar olām. Pats viņš nosēžas priekšā un brauc uz pilsētu. Pilsētā piesien zirgu un pats ieiet krogā. Te pienāk žīds pie ragavām un grib pirkt olas. Viņš sauc: "Māt', cik maksā ola?"

Māte, beigta būdama, neatbild. Žīds sauc otrreiz: "Māt', cik maksā ola?"

Māte neatbild. Nu arī žīds saskaišas, speŗ ar kāju mātei un kliedz : "Māt' vai tu dzirdi, cik maksā ola?"

"Māte no žīda spēriena izgāžas no ragavām zemē. Tai brīdī nāk muļķītis ārā no kroga. Ieraudzījis māti zemē, viņš vaimanā: "Vai, vai, žīdiņ, kā tu manu māti nositi?"

Žīds vēl grib lūgties, bet muļķītis solās iet uz tiesu. Tagad žīds pavisam sabīstas un saka, ka samaksāšot 1000, 2000, 300 un cik tik gribot, tikai lai nesūdz tiesā.

Labi. Žīds samaksā muļķītim lielu summu. Muļķītis paglabā māti un sāk pa pilsētu uzdzīvot. Tā viņš nodzīvo visu ziemu. Sniegs nokūst, bet kā nu ar ragavām tikt mājās?

Muļķītis sapērkas labi daudz sviesta, sasmērē ragavu slieces un brauc mājā. Mājā viņš stāsta gudrajiem brāļiem, ka pilsētā esot dārgi miroņi. Viņš par savu māti esot dabūjis tik un tik naudas. Nu arī gudrie brāļi sit savas sievas nost un ved uz pilsētu. Viņi brauc pa ielu un sauc: ,;Pērciet mironi, pērciet mironi!" Bet neviens viņu miroņu nepērk.