30. A. 1535. L. Uļjana Latgalē.

Dzeivuoja div briroļi, vins bruolis beja gudris, bet ūtrs beja muļķis. Gudrajam bruoļam beja četri zyrgi; bet muļķīšam vīns. Reiz gudrais bruoļs pajēmja muļķīša zyrgu struoduot un nūsyta tū. Muļķis nūplēse jam uodu un laidēs īt pa ce]u. Guoja, guoja īguoja pi vīna kunga, izsaprasēja uz naktsinuoju. Kunga paša muojuos nabeja, viņu īlaide kunga sīva puorgulēt. Uz kunga sīvu beja atguojuši vīsi, kuri par nakti ēde žūsu gaļi un dzēre duorgu veinu. Reitā vīsi beja otkon aizguojuši.

Tod atbraucja kungs. Kungam muļķis pastuostēja, ka viņa atnastuo ouda ruoda vysu, kū tik gribi izzynuot. Kungam muļķis vēļ pastuostēja: "Es varu redzēt pa šytai uodai, ka ir tovai sīvai cyts veirs."

Tūreiz kungs lyudze; lai puordūd viņam tū uodu, lai varātu zynuot sovas sīvas nūslāpumus, Muļķis prasēja pa uodu div pyuru zalta. Kungs arī tū samoksuoja. Muļķis atguoja uz muojom un aizguoja uz boguotū un gudrū bruoli pēc pyura, ar kū atmērēt zaltu. Gudrais pajēme, dybynā īlyka sveču, lai izzynuot, kū muļķis mērēs. Kad beja .nauda atmēŗeita; aiznese atpakaļ pyuru un gudrais bruolis vajcuoja nu muļķa: "Kur tu. jēmi tik daudz naudas, ka ar pyuru juo mērej?"

Muļķis sacēja: "Par zyrga uodu pajēmu, kuru tu pats beji nūsitis."

Tod gudrais bruoliš pajēme pašam lobuokajam zyrgam atgrīze koklu, nūplēse uodu un aizvede uz piļsātu. Žeidi prasēja: "Cik gribi par zyrga uodu?"

Gudrais bruolis soka: "Div pyuri zalta."

Žeidi pasasmēja un gudrais atvede uodu uz muojom atpakaļ. Tod gudrais bruolis skrīn uz muļķi ar vasari systu. Muļķis īraudzēja atskrīnūt sovu bruoli un nūsaglobuoja. Kai tik īskrēja ustobā, gudrais bruolis ar vasari nūsyta muļķa sīvu. Tagan muļķis īlyka nadzeivū sīvu ratlūs un aizbraucja uz pilsātu. Īraudzēja, ka atbrauc kungs, viņš izsvīde sovu sīvu nu rotu uorā un kungs puorskrēja puori ar zyrgim. Tod muļķis klīdze : "Munu sīvu nūsyta."

Kungs lyudze, lai nikam nasoka, īdeve muļķam div pyuri zalta. Muļķis pajēma zaltu, atvede uz muojom un aizguoja uz gudrū bruoļi pēc pyura. Bruolis īlyka dybynā pyura svečus. Kad beja nauda izmērīta, gudrais redzēja, ka muļķis ir mērējs naudu, sacīja: "Kur tu jēmi tik daudz naudas?"

Muļķis soka: "Par nadzeivū sīvu pajēmu, kuru tu pats nūsyti."

Tod gudrais nūsyta sovu sīvu un aizvede uz piļsātu, bet nu gudruo nikas sīvas napierka, vysi beiduos pat kluot īt.