31. A. 1535. L. Uļjana Latgalē.

Dzeivuoja treis bruoli: div gudri, vīns muļķis. Gudrī bruoļi precējās un aizsyutīja uz pilsātu muļķīti bļūdu pierktu. Muļķis nūpiercis bļūdas, atpakaļ braucūt īraudzēja mežā calmus, izjēma bļūdas un salyka uz calmim. Atbraucja uz muojom, bruoļi vaicuoja: "Kur lyki bļūdas?"

"Mežā stuovēja puisīši bez capurom, es dūmuoju, ka viņim solts un apmauču golvas."

Bruoļi muļķu sabuore pa tū un viņš guoja bļūdas nūlasēt nu calmim. Aizguoja un verās : losa bļūdas nazkaids žeids. Aizaklīdze mulķis daguojs: ,,Kur tu munas bļūdas trokoj?" Žeids nūsabeida un nūmyra. Žeidam ceļa molā stuovēja zyrgs ar boguotu preču vazumu. Muļķis pajēme zyrgu un žeida montu, sašiva sev jaunus svuorkus un apsaprecēja pyrmuok kai viņa bruoļi. Viņš dzeivoj boguots nu žeida monta vēļ šū boltu dīn.