32. A. 1535. A. Medne no A. Studentes Madonas apr. Patkules pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, I, 217, 418.

Vienam vīram sieva pinusies ar krievu popiem. Viņai bijis to pavisam trīs. Kad vīrs nebijis mājā, tad tā saaicinājusi popus pie sevis un dzīvojuši. To zinājis vīra draugs, pastāstījis vīram un norunājuši sievu pārmācīt. Reiz vīrs aizgājis un teicis, ka ilgi nebūšot mājā. Sieva saaicinājusi atkal popus un izcepusi galu.

Draugs to visu nolūrējis, bet arī vīrs nebijis nekur aizgājis. Nu šie klauvējušies pie durvim, bet sieva mudīgi nogrūdusi popus: vienu lādē, vienu aiz svētbildes, vienu skurstenī. Iegājuši iekšā un prasījuši ēst. Sievai nebijis nekā ko dot. Cepeti arī bijusī kur nogrūdusi. Nu draugs paprasījis vīra laulājamo gredzenu un teicis, ka izburšot ēdienu. Grozījis gredzenu un purpinājis pie sevis, kamēr pateicis, kur esot cepetis. Nu ieēduši arī. Draugs atkal grozījis gredzenu, purpinājis un teicis : "Tev ir slikta sieva, tas laikam tādēļ, ka mājā ir auni gari, tos vajaga izdzīt."

Draugs lika vīram uzvārīt labu tiesu ūdens, ko šis arī izdara. Nu draugs uzbūris, ka viens gars esot skurstenī. Tas lējis ūdeni krāsnī. Pops sprucis ārā, bet vīrs to saķēris ciet, un draugs licis stiept uz dīķi un mest iekšā. Tā arī izdarījis. Atnācis atpakaļ, bet draugs teicis, ka vēl neesot māja tīra, viņam liekoties, ka gars esot atnācis atpakaļ. Izbūris ar gredzenu, ka tas esot tai lādē. Licis vīram stāvēt klāt, un kā gars sprucis ārā, tā vīrs gāzis ar rungu. Draugs lējis vārošo ūdeni un stiepis atkal uz dīķi. Atnācis atpakaļ, bet draugs teicis, ka gars esot otru reizi atnācis atpakaļ un esot aizslēpies aiz svētbildes. Nu gan lai tam pagānam gāžot, ka tik negants esot: otrreiz atnācis atpakaļ. otrreiz vīrs popu nositis pavisam un tad noslīcinājis. Bet nu vajadzējis arī sievu pārmācīt. Draugs teicis, ka jāiemērcē akā. Sieva nu lūgusies dikti, lai neslīcinot nost. Tad līdz kaklam vien arī iebāzuši. Vīrs ņēmis nu sievu vēl krietni sakāvis, tad tā arī uz priekšu labojusies.