Nabags un bagātnieks.
1. A. 1535 B. Lerchis - Puškaitis Džūkstē - Pienavā. LP I, 158, 136.
Bija divi brāļi: viens bagāts, otrs ļoti nabags. Reiz nabadzīgais brālis aiziet pie bagātā un lūdzās paēst; bet bagātais paņem to barību, kas sunim atlikusies, un noliek, lai brālis ēd. Nabadzīgais paēd un steidzas uz mājām. Bet kas par ķezu? Kamēr šis pie brāļa viesojies, upes tilts nonests. Nu staigā gar krasta malu šurpu, turpu - nekā pāri tikt. Te uz reizi tas ierauga bērzu, krustim pār upi nokritušu. Viņš domā pār bērzu upes otru krastu sasniegt; bet pieiet klāt - nav vis vairs bērzs - ir dimanta gabals. Un, re, kamēr šis tur dimanta gabalu cilā, te upei tilts arī gadījies.
Dimanta gabalu nabadzīgais nones ķēniņam rādīt. Ķēniņš atpērk dārgo gabalu un uzceļ nabadzīgajam skaistu pili. Bagātais brālis, to redzēdams; kodaļāja visus pirkstus no žēluma un būtu labprāt gājis pie senākā &127;nabaga ciemā; bet nedrīkstēja, jo baidījās, ka nedabū tādu pašu suņa barību ēst.