5. A. 1535 B. V. Filšs Kapiņu pag.

Vīnā cīmā dzeivuoja divi kaimiņi. Vīns beja dīzgon boguots, ūtrs vacs un nabogs. Vecs, kaut beja jau vacs, vēļ daudz struoduoja un lasīja naudu dēļ malnuos dīnas. Večam beja salasītas divi sudabriņas, kuŗas jis sadūmuoja nūglobuot kur nabejs. Vecs pajēmja itūs divi sudabriņas, aizsēja lupatiņā, aiznesja duorzā un nūglobuoja zam kūka zemē. Kad jis globuoja itū naudu, juo boguotajs kaimiņs itū vysu redzēja. Kaimiņam tyka žāl, ka nabogs jau palyka par baguotu. Vīnu reizi itys boguotais kaimiņs izroka ituos divi sudabriņas un tymā vītā, kur beja nauda, īlyka divi akmiņi. Cik tī laika puorguoja, nabogs vēj salasīja treis sudabriņas un aiznesja tīpat nūglobuot. Izroka vecs tū lupatiņu un redz, ka tī divi akmiņi. Vecs nicik nanūsabeida. Jis tūs akmeņus pajēmja un izsvīdja uorā un tymā vītā otkon īlyka tūs treis sudabriņas. Otkon boguotuois kaimiņs itū vysu redzēja. Kad vecs guoja nu duorza, boguotuois kaimiņs pīguoja pi veča un vaicoj: "Nu, kai dzeivoj, sabris?"

Vecs jam atbildēja: "Nikas, paldīs Dīvam, aiznešu vēl treis sudabriņas un tymā pat vītā nūglobuoju, kur gulēja tī divi sudabriņas, kuras tai grvuši nūpelnītas. Bet varbyut tam cylvākam, kas pajēmja un īlyka divi akmeņi, vēl slyktuok dzeivuot, kai man, par tū es vel īlyku treis, lai jem tys bēdīgs cylvāks!"

Kaimiņam beja cīši lels kauns un jis, nikuo napasacīdams, aizguoja uz sovu sātu, pajēmja nu sovas naudas, aiznesja uz tū vītu, izroka tuos treis sudabriņas un tīpat pīlyka daudz sovu. Tad aizroka un aizguoja. Kad vīnu reizi vēl vecs atguoja uz tū vītu un gribēja pasavārtūs, vai dzeivas juo treis sudabriņas, atroda cīši daudz. Vecs pajēmja itū naudu, aiznesja uz baznīcu un izdevja jū vysim ubogim. Kaids beja vecs prīcīgs, kad īraudzēja tī sovu boguotū kaimiņi, kurs vysu sovu bagātību izdalīja ubogim. Vecs pīguoja pi sova boguotuo kaimiņa un runoj jam: "Svētēju tevi, dāls muns."

Kaimiņs krita večam ceļūs un suoka rauduodams prasīt, kab jis jam pīdūtu, par tū ka jis izjēmja nu juo divi sudabriņas. Tai vecs ar kaimiņi ilgi lyudzja Dīvu un kad jī guoja uz sātu, tad kaimiņs redzēja, kai vecs pazuda nazyn kur pa šai dinai. Vysi runuoja, ka vecs itys beja pats Dīvs.