1. A. 1536. Juris Kasparovics no 75 g. veca Ansa Landsberga, 1931. g Skrundas pagasta Stalmaņos.

Reiz dzīvojis viens mācītājs, kam bijis lauku sargs Pēteris.

Kādreiz mācītājs nav samaksājis Pēterim algu par nokalpoto laiku. Pēteris gājis mācītājam sūdzēties, ka viņam un viņa dzimtai jāmirst badā. Mācītājs sacījis Pēterim, lai tad ejot zagt, ka viņam nekā neesot. Pēteris dzīvojis vienā mazā mājiņā netālu no mācītāja muižas un nu aizgājis pie savējiem.

Mācītāja paklēte bijusi tik augsta, ka cilvēks tur varējis palīst apakšā, un Pēteris bijis to novērojis. Viņu nakti Pēteris palīdis ar maisu paklētē, iztaisījis grīdai caurumu un laidis labību maisā. Kad maiss bijis pilns, Pēteris aizbāzis caurumu un gājis mājās. Tā Pēteris darījis gandrīz katru nakti un drīz kļuvis turīgs vīrs. Mācītājs pamanījis, ka Pēteris kļūst turīgs, izdomājis jaunu plānu, lai uzzinātu, kur Pēteris iet zagt. Mācītājs atsaucis vienu dienu Pēteri uz muižu un sacījis tam: "Es dabūju tādu ziņu, ka būšot kaŗš. Es tev, Pēter, došu vienu lādi ar dārgām lietām sargāt, jo tevi, nabagu, neviens nekratīs."

Pēteris bijis ar mieru un aizvedis lādi uz savu mazo mājiņu. Naktī Pēteris runājis ar savu sievu, kur nu atkal būtu jāiet zagt. Te uzreiz Pēteris iedomājies uzlauzt lādi, lai redzētu, kādas mantas mācītājs nodevis viņam glabāšanai. Viņš nu arī izdara to, uzlauž lādi, un redz: lādē ir mācītāja spīdzmane. Pēteris saprot, kādam nolūkam mācītājs to visu dara, saskaistas, un nožņaudz veco spīdzmani. Tad sabāž viņai sieru mutē, kas iedots līdzi ēšanai, un aiztaisa atkal lādi ciet, lai mācītājs nezin, ko šis izdarījis.

Pēc kādām dienām atnācis pie Pēteŗa mācītāja kučieris un sacījis, lai Pēteris vedot lādi atpakaļ mācītājam, ka viņš dabūjis zināt, ka kaŗu vairs nebūšot. Pēteris aizved arī lādi mācītājam. Kad mācītājs attaisījis lādi, viņš redz, ka spīdzmane beigta un mute tai pilna ar sieru. Mācītājs domājis, ka spīdzmane aizrijusies, ēzdama sauso sieru. Pienākusi arī ciemmāte un sacījusi: "Būtu to zinājusi, būtu iedevusi kādu lāsīti piena līdz."

Mācītājs sauc Pēteri uz muižu, dod Pēterim visu, kas vajadzīgs bēŗu iztaisīšanai un lai Pēteris ved spīdzmani uz savu māju un apbēŗo veco spīdzmani. Pēteris ir ar mieru visu to izdarīt un aizbrauc ar bagātīgu krājumu visādu ēdienu un dzērienu un ar veco spīdzmani uz mājām. Pēteris tomēr neaprok vis tūliņ spīdzmani, bet ieliek to pirtī, lai žūst.

Pēc kāda laika mācītājs atsaucis Pēteri uz muižu un saka: Pēter, atnāc rītu, tev būs jānokauj divi baŗokļi."

"Pēteris ir ar mieru visu izdarīt un aiziet uz mājām. Viņš tomēr negaida vis rītu, bet to pašu nakti pajem spīdzmani pār pleciem un aiziet uz mācītāja kūti. Pēteris nokauj abus baŗokļus, nostāda veco spīdzmani ar gaŗu nazi rokā pie kūts durvim. Pēteris notraipījis spīdzmanei drēbes ar asinim, lai tiešām domātu, ka spīdzmane nokavusi abus baŗokļus.

No rīta Pēteris aiziet uz muižu un kopā ar diviem vīriem iet uz kūti, lai nokautu baŗokļus. Kā vīri veŗ vaļā kūts durvis, tie ierauga spīdzmani ar gaŗu nazi rokā. Viņi ļoti izbijušies un izstāstījuši visu mācītājam. Mācītājs arī bijis uztraucies par to, bet Pēteris viņam paskaidrojis, ka spīdzmanei bēres laikam bijušas par mazām un viņa gribot, lai iztaisītu lielākas bēres. Mācītājs nu devis atkal Pēterim bēŗu vīkšanai, ko viņš vēlējies, lai tikai aprok spīdzmani labi dziļi, kā tā vairs neceltos augšā.

Pēteris atkal nav vis apracis spīdzmani, bet ielicis to pavecam pirtī uzglabāt.

Pēc dažām nedēļām Pēteris pajēmis spīdzmani aizgājis uz mācītāja kūti, nokavis mācītājam vistreknāko vērsi un nostādījis spīdzmani, kā pirmo reizi pie kūts durvim.

Rītā meitas gājušas uz kūti govis slaukt un redzējušas spīdzmani, par ko ļoti izbijušās un stāstījušas mācītājam. Mācītājs saucis Pēteri uz muižu un atkal atvēlējis, lai Pēteris jem, kas viņam vajadzīgs bēŗu rīkošanai, lai tikai apbēŗo spīdzmani tā, kā tā vairs neceļas augšā.

Pēteris nav vis apracis spīdzmani, bet atkal uzglabājis to savā pirtī. Pēc laba laika Pēteris pajēmis atkal spīdzmani, aiznesis kādā naktī to uz mācītāja muižu, nostādījis viņu ar lielu nazi rokā pie tām mācītāja durvim, kur mācītājs rītos pirmo reizi arvien gājis laukā.

No rīta mācītājs taisās iet laukā, bet tikko ver durvis vaļā, tā spīdzmane gāžas viņam virsū ar atvāztu nazi. Mācītājs bijis pārbijies gluži zils un sācis tā kliegt, ka visa māja skanējusi. Saskrējuši mājas ļaudis un visu to redzēdami, bijuši ļoti izbijušies. Mācītājs saucis atkal Pēteri uz muižu un pavēlējis viņam rīkot atkal spīdzmanei bēres un lai Pēteris jem, kas vien tam vajadzīgs bēru vīkšanai.

Pēteris nu bija kļuvis bagāts, bet mācītājs bijis pavisam izpostīts. Pēteris redzējis, ka mācītājam nav vairs ko jemt, apracis arī beidzot spīdzmani. Tā Pēteris piekrāpa mācītāju un kļuva bagāts vīrs.