3. A. 1536. A. Bīlenšteins Jaunauces Mizaišos. L. P. VI, 890 (133, 2).

Vienā muižā bijis darbenieks Ansis vārdā. Šis svēto vakaru braucot ziņģēdams, svilpodams mājā un viņam vajadzējis gar mācītāja muižu braukt gaŗām. Tad mācītājs sakot: "Ansi, tu lāga ceļa neiesi!"

Ansis sakot: "No muižas līdz šai vietai jau bija labs ceļš gan, nu jau priekšā vai(rs) tāds nebūs, būs grepaiņš izmuļļāts!"

Tā tas mācītājs saka: "Tu laba gara nedabūsi!"

Aisis saka: "Ku ta nu vai laba gara dabūšu? - Saimniece a ganiem būs jau visu labo garu izpēruse!"

Mācītājs šo apsūdz pie kunga. Kungs izklaušene, bet nekādas vainas neatron, un vēl Ansi paceļ pa brūveli, tālab ka tik gudris. Labi.

Tā vienreiz ieskreij buks tai brūzī un Ansis to nosit, aizskrien pie kunga un pateic, ka buks alus kublā iekrējis un noslīcis. Kungs liek, lai buku sviež laukā un lai alu arī 1eijot ārā.

"Nē!" Ansis saka, "labāki uztaisīsim balles (dzīras) un dosim

to alu darbeniekiem sadzert un buku saēst." Labi.

Bet tā ciemāte aka mana, ka tur taču būs kāda blēdība. Tā liekās zārkā un aiznesties uz riju. Kā nu šie tur ēdīs un dzers lai var noklausīties, ko viņi runās. Ansis aka uzliek pāri klučus tam zārkam virsū, aizkur rijas krāsni un noslāpē to ciemāti.

Kungs nu liek, lai Ansis aizved noslāpušo uz kapiem un paglabā. Ansis aka vezdams izņem ciemāti no zārka, iesviež krūmos un aprok zārku vienu pašu. Nākošu nakti viņš ieiet govu kūtī, apkau visas govis un iestata to ciemāti kūts durvīs un iedo tai lielu dunci rokā. Tā tā modere no rīta iet govis slaukt un ierauga, ka visas govis nokautas un ciemāte stāv a lielu asinaiņu nazi durvīs. Šī brēcot un saucot, ka ciemāte govis nokavuse.

Kungs nu liek Ansam to ciemāti tāļu uz purvu aizvest un tur aprakt. Šis vezdams aka ciemāti kauku noliek savā ziņā un saka, ka apracis. Un kunga jājamai ķēvei aka bijis kumeļš. Otru rītu kungs izjāj uz sava lauka un tas kumeļš paliek mājā. Tā mans Ansis uzsien to ciemāti tam kumeļam virsū un laiž ķēvei pakaļ, uzsaukdams: "Bēgat, kungs, bēgat! Ciemāte jums dzenās pakaļ!"

Nu kungs bēgt. Un tamēr mucis, kamēr ieskrējis ezarā un noslīcis. Nu Ansam palikusies tā muiža.