4. A. 1536. J. Salmiņš Mežotnē. L. P. VI, 896 (133, 8).

Reiz bijuši divi kaimiņi: viens dikti bagāts, otrs tik nabags, ka nebijis ko ēst. Tad neviļot pie nabaga atnācis ļoti liels vīrs, kas daudz ēdis un gribējis saderēt par puisi; bet nabags teicis: "Tu esi lielēdējs, ar ko es tevi pieēdināšu? Man nava pašam ko ēst.

"Kas par niekiem!" lielēdējs pasmējies, "es tev nopelnīšu trīs lietas: labību klētī, baltu maizi uz galda un naudu kabatā!"

Labi, saderējis.

Un tai laikā bagātajam saimniekam nomirusi māte, laba ragana. Tā mans lielēdējs izņēmis māti no zārka, iesēdinājis bagātā saimnieka labības apcirknī, iespraudis liekšķeri rokā un vairāk nekā.

Rītā bagātais ieraudzījis māti apcirknī, sauc vaimanas: ceļoties no miroņiem augšā, sanižģinot labību, apburot - lai metot tādu labību laukā.

Bet nabags klāt: kamēr laukā metot, lai atdodot viņam sanižģināto labību. Atdeva, un nu šim labības, vai cik.

Pienāca bēru diena, cepa raušus pa bagātā mājām, ka kūpēja vien. Bet lielēdējs bēŗu naktī iepriekš izņem atkal veceni no zārka, nosēdina sēdus un veselu pusrausi iebāž tai mutē. Rītā meita ies klētī, sauc vaimanas: "Saimnieka māte uzcēlusies, saimnieka māte raušus apnižģinājusi!"

Saimnieks grūž māti zārkā atpakaļ, sūta pēc mācītāja, lai nāk velna pilno māti apsvētīt, bet raušus liek mest laukā. Te nabaga kaimiņš klāt: kamēr raušus metot laukā, lai atdodot viņam. Atdeva - un nu šim baltā maize, vai cik. Atbrauca mācītājs, apglabāja māti. Bet kamēr, vēlā vakarā, vēl mācītājs pa bērēm, lielēdējs izracis māti, uzsēdinājis mācītāja zirgam mugurā un palaidis, lai skrien. Zirgs, labi noturēts, skrien arī ar tādu ķēmu mugurā, kā ārprātā un nemaz nezin kādā mežā noduŗas. Bet mācītājs, tādās briesmās, pārskrien kājām mājā, aizslēdz durvis un nelaiž neviena iekšā. Baidījies, ka velna mātīte vēl viņa istabā neiekļūp.

Te pa brīdim lielēdējs klauvē pie durvim: "Cienīgs mācītājs, palaižiet iekšā! Es jūsu zirgu atdošu sveiku rokā, saķēru mežā, bet to velna mātīti nogremdēju purvā, tur tā nu var gulēt gan!"

Mācītājs par tik krietnu puisi aplam priecājies un par to labumu pilnas kabatas tam piebēris ar naudu. Lielēdējs atdevis naudu savam saimniekam un no tās dienas tam nekā vairs netrūcis.