l0. A. 1536. J. Bokums 1868. g. Durbes Raibenieku Rutkos, L. P. VII, I, 776, 5.

Bijis nabags namnieķelis - tam reiz aptrūkusi maize, ka nebijis ne kunr1osa pie dvēseles. Gājis pie baznīcas kunga lūgties palīdzības; bet baznīcas kungs, tāds paātris būdams, atcirtis: "Kad tu nevari maizi nopelnīt, tad ej zagt - vai es visus spēju pieēdināt?"

Namnieķelis nobēdājies braucis atpakaļ un ceļā sastapis lielu vīru. Tam izstāstījis savas bēdas un arī to, ka baznīcas kungs atraidījis. Lielais vīrs sacījis: "Ja tev zagt lika, tad arī zodz!"

Un tā viņi tai nakti aizbraukuši baznīcas kunga sētā un apturējuši zirgu pie klētim. Namnieķelis palicis ārā pie zirga, bet lielais vīrs tikai nesis baznīcas kunga labību pa divi maisi uz reizi no klēts ārā un kŗāvis vezumā. Sakŗāvis tādu labības vezumu kā lielāko siena vezumu un tad licis namnieķelim braukt. Klēts durvis pašas aizslēgušās tāpat, kā pirmīt pašas bija atslēgušās. Namnieķelis necerējis, ka zirgs tādu vezumu pavilkšot, bet - brīnumi! - zirgs vilcis itkā spalvu vezumu.

:Rītā baznīcas kungs apskatījies: tukša klēts izgrābta, ne grauda vairs labības. Bet tomēr drīzumā šis apmānījis, ka namnieķelis gan būšot tas zaglis, tādēļ izgājis uz viltu : iebāzis savu veco māti šķirstā, aizvedis pie namnieķeļa un teicis: vai nevarot šo trauku kādu dienu pievietot pie sevis. Viņš to no tālienes vedis, bet zirgi tagad tā piekusuši, ka labāki nolikšot un atbraukšot rītu, parītu pakaļ. Labi, namnieķelis mierā. Bet vecenei bijis

pieteikts, lai šķirstā noklausoties, vai namnieķelis kautko nerunāšot par zādzību.

No šīs vietas gluži līdzīga ar citiem variantniem veceni nosmacina, velns - lielais vīrs - noliek ar dūci mirušo veceni kūtī, lai govis apkauj. Beidzot uzliek kumeļam mugurā un tas to iemet ezerā.