11. A. 1536. E. Blūms no E. Krūzas Kurzemē.

Dzīvoja reiz divi brāli, saimnieki: viens bagāts, otrs nabags.

Abiem brāļiem bijusi veca māte, kas dzīvojusi pie bagātā, jo nabaga brālim neesot pat bijis ko ēst. Nabaga brālim bijušas tikai divas govis. Vienu govi tas aizvedis pārdot, dabūjis 15 naudas gabalus un par dabūto naudu nodomājis maizi sapirkties. Ceļš gājis garām cietumam. Viņam palicis žēl kāda cietumnieka, un viņš izpircis to ar dabūto govs naudu!.

Cietumnieku tas pārvedis līdz uz māju, jo tam nav bijis, kur palikt. Sieva viņam mājās pārnākot, esot sākusi bārties, bet viņš teicis: "Ja nu tas būtu bijis otrādi (t. i. ja es pats tiktu no cietuma izpirkts), vai tad nebūtu labi? Gan jau Dievs gādās!"

Cietumnieks palicis pie nabaga brāļa un nakts vidū aizgājis, kā jau zaglis būdams, pie bagātā brāļa zagt. Nozagtās lietas tas pārnesis nabaga brālim mājās.

Nabaga brālis nu palicis arvien bagātāks un bagātāks. Bagātais brālis neesot varējis saprast, kā gan tas nabags varot tik ātri mantā iedzīvoties. Bet māte sacījusi, lai ieliekot viņu kastē, gan tad viņa pa caurumu redzēšot, kā viņi tos zelta gabalus tur rokot.

Kā māte gribējusi, tā arī ticis izdarīts. Bagātais aizbraucis pie nabaga brāļa un teicis : "Vai es nevaru nolikt šo kasti pie tevis?"

Nabaga brālis, nekā ļauna nedomādams, atvēlējis arī. Zaglis teicis, ka vajagot tomēr paskatīties, kas tur tai kastē esot iekšā. Saimnieks sacījis, ja jau neko neņemšot, tad paskatīties varot, lai zaglis pats to arī izdarot.

Zaglis ataisa kasti, ierauga tur svešu sievieti un tūliņ to nožņaudza. Vēlāk viņš izstāsta arī nabaga brālim, kas kastē bijis un ko viņš padarījis. Bagātais brālis no rīta pārvedis kasti atkal savās mājās atpakaļ. Redzēdams nožņaugto māti, tasi domā, ka viņa kastē nosmakusi, un izstāsta kaimiņiem, ka māte saslimusi un nomirusi.

Mātes līķi zaglis izracis, aizdabūjis līdz bagātā brāļa kūtij un atbalstījis- pie liela vērša. No rīta bagātais saimnieks pamodies, izgājis zirgus apskatīt, ieraudzījis māti stāvam un lielo vērsi glaudam, domājis, ka māte no miroņiem uzcēlusies. Nevienam nezinot, tas ieracis mātes līķi atkal zemē atpakaļ].

Otru nakti zaglis izdarījis atkal tāpat un saimnieks arī tāpat. Tā tas1 atkārtojies vairākas reizes. Līdz kādu reizi zaglis saticis saimnieku, ka tas pašreiz, māti pār plecu pārlicis, bijis ceļā uz kapsētu. Saimnieks nu izstāstījis zaglim, ka māte nākot un nākot no kapa laukā. Zaglis teicis, ka viņš varot visu izdarīt par labu, lai tik samaksājot viņam labi daudz naudas.

Labi. Jādodot lielā ķēve ar kumeļu un 100 rubļu naudas. Saimnieks devis arī.

Nu zaglis māti nav racis vairs ārā un dabūto atalgojumu iedevis nabaga brālim par to, ka tas viņu izpircis no cietuma.