2. A. 1537. J. Legzda Gaviezē, Jkr. V. L. P. VII, I, 843, 3.

Tēvam bija trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Reiz tie norunāja mežā izrakt dziļu bedri. Kā runāts, tā darīts. Nu tie gāja uz mežu katru rītu apraudzīt bedri, kas viņā iekritis. Pirmo rītu nogāja abi gudrie un mežu bedri aplūkot. Bija lapsa iekritusi. Lapsu bedrē atstājuši, gāja mierīgi uz mājām. Nu gāja arī muļķis savu reizi bedri aplūkot. Nogājis, izcēla 1apsu no bedres, palaida vaļā. Mājās pārnācis, tas stāstīja saviem brāļiem, ko izdarījis. Gudrie viņu izsmēja par tādu darbu.

Otru rītu gāja atkal gudrie pie bedres. Atrada iekritušu kaimiņu suni. Viņi atstāja to turpat un aizgāja. Pēc tam nonāca muļķis, izcēla suni no bedres un palaida viņu vaļā. Mājās pārnācis, viņš stāstīja brāļiem, ko izdarījis.

Trešo reizi gudrie, uz mežu nogājuši, redzēja bedrē vecu sievu iekritušu un gāja atkal uz mājām. Muļķis, nogājis, izcēla sievu no bedres, ņēma to uz pleciem un nesa uz pilsētu. Še viņš nopirka grozu ar pautiem. Vecajai sievai, kas bija bedrē nositusies, vajaga ar šiem pautiem tirgoties - tuvu pie akas. Ilgi nav jāgaida vecai nelaiķei uz pircējiem. Drīzi pie tās kāds pienāk un vaicā: "Cik gribi par šām olām?" Sieva neatbild nekā. Vēl otru, trešu reizi pircējs jautā: "Cik gribi par šām olām?" Atbildes kā nekā, tā nekā. Pircējs, redzēdams, ka sieva negrib atbildēt un par to sadusmojies, dod tai tādu belzienu, ka pauti saveļas akā un pati nogāžas gar zemi. Muļķis notālu stāvēdams, skrej uz nelaimes vietu, nogrābj svešo cilvēku un grib vest uz tiesu. Pircējs nu sāk muļķi lūgties. Šis ir arī mierā piedot, ja tas 30 rubļu dod. Neko darīt, neko būt - nauda jādod -- pircējs domā un saka uz muļķi: "Nāc man līdza uz mājām, tur tev naudu izmaksāšu."

Trīssimti rubļu par nomirušu cilvēku saņēmis, muļķis ņem sievu atkal pa pleciem, nes tālāku. No pilsētas izgājis, muļķis iegriežas kādās rijās, kuŗās saimnieks pupas iesēries. Te viņš nosēdina veceni pie krāsns, iedod tai pupas rokā. Saimnieks, no rīta rijās sievu ieraudzīdams, sauc: "Siev, ko tu manas pupas : ēd?" Sieva neatbild. Tad tas sadusmojies paņem koku un dod ar to sievai, ka tā noveļas gar zemi. Te uz reizi muļķis, kas uz krāsns tupēja, skrien saimniekam klāt: "Kālab tu nositi manu sievu?" Saimnieks no sauciena izbijies, paliek tīri mēms. Muļķis sauc vēl sparīgāki : "Ja nesamaksāsi 300 rubļu, tad tev ies slikti!" Saimnieks samaksā maksu un šis ņem atkal savu laimīgo sievu pa muguru un aiziet.

Šoreiz tas to tālu nenesa, bet apraka. Pie brāļiem pārnācis, stāstīja, ka dabūjis 600 rubļu par veco sievu un, ka cilvēki ļoti dārgi. Gudrie brāli redzējuši viņa naudu; nosita savas sievas, ielika ratos, veda uz pilsētu. Bet tiklīdz ar nosistām sievām pilsētā parādījās, tūlīt tos sagrāba un nodeva tiesām. Tiesas viņus notiesāja uz nāvi.