4. A. 1539. A. Lerchis - Puškaitis Džūkstē - Pienavā. L. P. I, 156, 153. M. Bohm, «Lettische Schwānke», 20, 19.

Reiz dzīvo kādā būdiņā attapīgs vīrelis, vārdā Mačatiņš. Ar savu kungu attapīgais izdzīvojās, kā vien tik gribēja. Tā kādu dienu kungs, no medībām nākdams, iegriežas Mačatiņa būdiņā atpūsties. Mačatiņš, zinādams savu kungu vientiesi esam, izvāra dzelzs podā putru, noceļ no kāša, ienes istabā, plāna vidū un tad rāda kungam: "Paskaties, paskaties, vai esi redzējis tādu podu, kur putra istabas vidū bez uguns mutuļus met. Es tā vienā gabalā daru: ieleju ūdeni, pieberu putraimus, nolieku plāna vidū un podiņš vārās, cik ieiet."

Kungs paskatās, jā - met gan mutuļus. Bet to šis nemaz nejēdz, ka putra,

no uguns nocelta, vienmēr kādu laiciņu mutuļo.

"Mačatiņ, vai zini ko? Došu tev trīsdesmit trijas pūravietas

zemes pie būdiņas klāt; atdod man podiņu."

Labi. Šis, kā tāds mēklis, pārnes podu mājā, ieliek zaķi, lai nu vārās. Bet kas tev bez uguns vārīsies? Kungs, šķizdamies piekrāpts, liek Mačatiņu uz muižu atsaukt un met ar rungu pa muguru. Bet Mačatiņš to jau bija mājā varējis pateikt, ka bez sukām neizies. Tomēr lai kungu atkal piejokotu, tas bija pielējis teļa zarnas ar asinim un uzsējis uz muguras. Kā nu kungs ar rungu met, tā asinis šķīst pa malu malām; Mačatiņš nokrīt gar zemi un knkstl: "Nosita, nosita, pats savu Mačatiņu nosita!

Kungs, ieraudzīdams savu Mačatiņu vienās asinīs, ieskrien pie puišiem un paklusu piekodina, lai iebāžot to maisā un aiznesot uz āliņģi un tur iemetot. Puiši aiznes viņu uz ezeru; bet āliņģis aizsalis, jāiet pēc cirvja. Kamēr puiši domā cirvi meklēt, Mačatiņš no maisa ārā un iebāž tai vietā akmeņus. Puiši noslīcina akmeņus.

Otrā, trešā dienā kungs atkal iet uz medībām. Vēl nebija zaķi nošāvis, te Mačatiņš no būdiņas ārā un svaida viņa kvekšķus ar priežu čiekuriem. Kungs ierauga Mačatiņu un pārbrīnās : "Kur tad tu izcēlies? Ko manus suņus svaidi?"

"Tagad svaidu visus suņus ar naudu, jo kad man pietrūkstas, tad ielēcu tik āliņģī un grābu čupām. Tik nesaki, kungs, to puišiem; citādi tie arī manīsies ezera dibinā pēc manas naudas."

Kungs, to izdzirdis, knaši steidzas uz mājām un lēc āliņģī iekšā; bet noiet muru murumis dibinā un meklē vēl šodien Mačatiņa naudu,