6. A. 1539. Skolnieks J. Banazis Nīcā. K. Lielozola kr.

Reiz bijuši divi ciemīni, viens bijis bagāts saimineks, bet otrs nabaga vecītis. Nabaga vecītim bijis mazs mells sunītis. Vienu reizi sunītis izgājis dārzā un sācis kost. Vecītis to redzējis, paņēmis lāpstu un racis tai vietā, kur sunītis kasis. Racis labu laiku, kamēr pret ko atdūries. Zemē atradis zelta naudu, nu grābis to naudu ārā. Tagad vecītis bijis bagāts vīrs.

Saiminieks, to dabūjis zināt, gājis pie vecīša, lai viņam donot

to sunīti; vecītis devis arī. Saiminieks izvedis sunīti dārzā, lai viņš sāktu kast, bet sunītis nekasis. Nu saiminieks sācis kādā vietā rakt. Pievedis sunīti pie tās vietas, kur viņš racis. Sunītis sācis arī kast. Sunītis kasis un kasis, līdz kamēr saiminieks ar saviem kalpiem nākuši un ņēmuši rakt. Rakuši lielu laiku un noguruši, tad lāpstas atdūrušās uz kaut ko cietu. Nu saiminieks teicis: nu vairs nevajagot atlaisties, vajagot rakt, lai dabūtu naudu, bet par brīnumu atradis zērku. Saiminieks no piktuma licis puišiem sunīti sacirst un sadedzināt. Vecītis atnācis savākt sunīti, bet saimnieks teicis, ka viņš sunīti sacirtis un sadedzinājis, jo sunītis esot uzkasis zērku. Tad vecītis gājis noskumis mājās. Vakarā kā vecītis gulējis, viņam sunītis parādījies sapnī. Sunītis vecītim pa nakti teicis: "Nocērt lielo bērzu un uztaisi stampīnu. Tad ieber grāpī putraimus un tad maisi, kamēr sāk skanēt!"

No rīta ka vecītis piecēlies, nocirtis lielo bērzu un iztaisījis stampīnu. Iekūris uguni un iebēris grāpī putraimus un ar stampīnu jēmis maisīt. Maisījis labu laiku un sācis jau skanēt. Vecītis iebāzis roku un raudzījis un atradis zelta naudu. Vecītis nosmēlis ūdeni un izņēmis zelta naudu. Bagātais saiminieks to dabūjis zināt un prasījis, lai iedonot viņam arī stampīnu. Vecītis iedevis arī un teicis, kā lai darot.

Saiminieks pārnesis stampīnu mājās, iebēris grāpī putraimus un maisījis, kamēr sācis skrabēt. Nu saiminieks iebāzis grāpī roku un grāpī radušās glāzes un saiminieks sadūris briesmīgi rokas. Nu saiminieks tūlit sadedzinājis stampīnu. Vecītis atnācis pēc stampīnas, bet saiminieks teicis, ka viņam tādas stampīnas nevaigot un ka viņš to esot sadedzinājis. Tā nu saiminieks saimniekojis un palicis nabags un vecītis bagāts.

1