16. A. 1539. V. Zacharska no A. Rečas Silajānu pag.

Dzeivuoja uz pasauļa vīns zemnīks, kam beja vīns dāls

Uodums. Itū dālu zemnīks urcēja un skaitēja par lelu gudrinīku, bet Uodums skraidēja pa mežu, lasēja ūgvs, ēdja un cīši trokuoja. Uodums pats sevī arī dūmuoja, ka jis ir cīši lels gudrinīks.

Vīnu reizi Uodums sadūmuoja sovā pruotā, ka jis grib sazataiseitīs par lelu uiceitu cylvāku, un prasēja sovu tāvu palaist jū uz gorodu dzeivuot. Tāvam tys napatyka, jam nagribējās laist dālu uz gorodu, jis jū lomuoja un saucja par lelu muļķi, bet dāls kotru dīnu runuoja uz tāva, ka jis nikuo nasaprūt. Cik tī laika vai godu puorguoja - nūmyra Uoduma tāvs. Pēc tāva nuovis Uodums runoj uz sovim radinīkim, ka jis brauks uz gorodu mekleitu lelys gudreibys. Cik radinīki jam narunuoja: "Uodumeņč, nabrauc, napustej naudvs," bet Uodumu pats čorts navar īrunuot: kū jis sadūmuoja, tam vajag byut.

Uodums pajāmja nu sova radinīku salaseitu vēļ pi tāva dzeivis naudu, treisdesmit rubļu, kas tymā laikā beja cīši lela nauda. Uodums apylka derevņis kraklu, bindzeku un uz kuoju veizis, pajāmja lelu vāzu un nūguoja uz gorodu, da gorods beja nu jūs derevņis kaldu divdesmit verstu. Uodums īt un verās, muti atplēts, un kai īguoja gorodā, tai jū nu reizis pazyna goroda ļauds, ka nazkaids derevņis muļķis atguoja. Īt Uodums pa gododu, veras uz vīnys sīnys pi pošu durovu pīraksteits "Krūgs", šūdin par naudu, a reit bez naudys". Uodumam nu reizis patyka vīns krūgs un jis īguoja tymā krūgā, kas vysod beja vysaidu zagļu un razboinīku pylnc. Uodums īguoja un verās, ka tī lels kambors un pi vīna golda sjēd un runoj div nazkaidi puiši, kuri nu reizis pazyna, ka jis ir nu derevņis, un vīns ūtram ar acim devja zynuot, kai apstatēt taidu gudrinīku. Div puiši pasaucja Uodumu pi sova golda, un jis nu reizis palyka prīcigs, ka jam tai uotri tyka īpazeišana ar gudrim goroda iaudim. Uodums pasaucza krūga saiminīku, lyka atnest dzēruma un kū ēst. Saiminīks ar taids pats beja, kai juo gosti: tiuleņ vysu padevja uz golda. Jī ēdja un dzēra duorgus vīnus. Itī puiši stuostēja Uodumam vysaidus posokus un runuoja, ka uz šuo zemis ir vysaidi breinumi un jī poši redzēja, kod braukuoja pa pasauli. Uodurns, atplēts muti, vys klausēja. Jī runuoja, ka rublis var skrīt pa gaisu, par čortim un par nazkaidu zuoli, kura taisa nu nūmyruša dzeivu. Golu golā jī sarunuoja, ka pi jūs ir taida cymda, kura kai apilksi, nivīns tevi navar redzēt, abet tu vysus vari redzēt. Uodums dūmuoja, ka taida cymda ir cīši loba un jam gribīs taidu cymdu dabuot. Puiši runoj uz Uodumu: "Mes varim tev puordūt itū cymdu, bet. kab tu cytim nikaidys nakuorteibys ar itū cymdu napataiseitu."

Uodums suoka prasēt, ka jis nikam natalsēs nalobumu puordūdit itū cymdu jam. Itī puiši nazkur dabuoja vacu saluopeitu cymdu un puordevja Uodumam par divdesmit rubļu un pascēja, kab jis ar itū cymdu namuonētu ļauds un nikuo nazogtu. Tai puiši pajāmja divdesmit rubļu un izguoja nu krūga uorā un prūjom.

Uodums apylka sovu nūpierktū cymdu uz rūkvs un dūmuoja izīt uorā pazavērtīs, bet krūga saiminīks daīt pi Uoduma un vaicoj, kab jis samoksuotu nar ēšonu un dzeršonu. Uodums dūmoj, ka saiminīks jū naredz, un grib izīt nu krūga un namoksuot. Saiminīks, ilgi nadūmuodams, sajēmja rūkuos Uodumu un suoka likt jam par koklu, runuodams: "Voi moksuosi par ēšonu un dzeršonu?"

Uodums izjāmja nu kārmvna ostoņi rubļi, moksoj saiminīkam un runoj: "Kai tu mani vari redzēt, ka pi manis apylkta naredzamuo cymda?"

Saiminīks beja cīši dusmeigs un dūmuoja, ka Uodums vēl smejas par jū. Jis tiuleņ suoka Uodumam ar kulakim kaulus skaitēt un runuoja: "Tev, derevņis putra, uz cepļa sēdēt un putru ēst, a na pa gorodu volkuotīs."

Tai Uodums aizmoksuoja saiminīkam par dzeršonu uti ēšonu un ar lelu spāku izvylka nu krūga sovas kuojis, jam brīsmeigi suopēja vysi kauli. Kū darēt Uodumam? Īt jis atpakaļ uz sātu kuoju pi kuojis. Atīt Uodums uz sātu, radinīki vaicoj nu juo: "Nu, kū, Uodums, daudz gudreibys atnezi nu gorods uz sātu?"

Uodums njkuo narunoj, bet golu golā pascēja: "Kū tja runuot? Gorodā par vīnu stundi vajag daudz moksuot, a par ūtru stundi nikuo napalyka."

Tai Uodums vairuok nikod nadūmoj par goroda gudreibu un nikam nastuosta par cymdu, kuru nikas neredz.