2. A. 1540. «Dunduru pēcnākami» 1876 g. 46 (9).

Ceļā viens žīds satiek vīru.

Žīds prasa: "No kurienes tu nākdams?"

Vīrs, uz debesim rādīdams, atbild: "Tur no augšas."

Žīds: "Vai tu tur manu dēlu Icku redzēji?"

Vīrs: "Kā nu bez redzēšanas!

Žīds: "Ko viņš tur dara?"

Vīrs: "Dievam cūkas gana ar plikām kājiņām."

Žīds: "Vai cūkas - Dievam viņš gana?" Vīrs: "Kā tad!"

Žīds: "Še tev pieci rubuļi naudas, aiznes viņam, lai labāk endelējas ar sīkiem krāmiņiem, nekā Dievam cūkas gana."

Žīds pārnācis mājās un stāstījis sievai, ka dēls Dievam cūkas ganot un esot kādam vīram pieci rubļi iedevis, lai dēlam aiznesot.

Žīda sieva nu kliedz: "Ak, vīrs, tas cilvēks ir tevi pievīlis! Uz debesim jau neviens nevar tikt. Kāpj tik nu zirgam mugurā, jāj tam vīram paka&127; un prasi, lai tev atdod tavu naudu."

Žīds ar jāj un panāk vīru, bet vīrs naudas neatdod. Kas nu žīdam darāms? Viņš nokāpj no zirga un dod vīram zirgu paturēt, kamēr viņš mežā iet lūku plēst, lai varētu vīru cieti siet un atpakaļ vest. Kamēr žīds lūkus plēsis, tikmēr vīrs zirgam mugurā un aizjājis.

Gan nu žīdelis gājis mājā raudādams, ka zirgs un nauda pagalam, bet kas tur var līdzēt? Vīrs vēl tagad jājot ar žīda zirgu pa pasauli.