4. A. 1541. Kārlis Skujiņa no M. Ziemeles Katlakalna pagastā.

Reiz viens vīrs atnesis sievai galu un sacījis: "Še nu, siev', gaļa un liec to nost! Kad pienāks gaŗās dienas, gan tad iziesies." Vīrs ar to domājis vasaru.

Reiz vīra nebijis mājā. Pie sievas atnācis viens gaŗš vīrs un prasījis, lai iedodot vinam kaut ko ēst. Sieva gaŗajam vīram iedevusi maizi, bet tas prasījis, lai dodot gaļu ar'. Sieva sacījusi, ka gaļu viņa nedrīkstot dot, jo kad atnākšot gaŗā diena, tad tai būšot gaļa jāatdod. Garais vīrs sacījis, ka viņš pats jau esot tā gaŗā diena. Sieva tam noticējusi, jo vīrs jau garš arī bijis, un atdevusi tam visu gaļu.