6. A. 1541. E. Kurme no Rīgas. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, I, 631, 1432.

Miķeli uz laukiem iesaukuši par Garo Miķeli, tāpēc ka tas ir ilgi jāgaida.

Mazs zēns reiz prasījis savai mātei: "Māt, kad mēs dabūsim jaunu gaļu ēst?"

"Pagaidi dēls," teikusi māte, "kad atnāks Gaŗais Miķelis, tad kausim sivēnu un būs gaļa."

Turpat nabagu mājā dzīvojis klibs nabags, vārdā Miķelis. Lielā auguma dēļ nabags bijis iesaukts par Garo Miķeli.

Vienu dienu zēns pamanījis, ka Gaŗais Miķelis ieiet istabā. Zēns mudīgi aizskrējis uz dārzu pie mātes un sacījis: "Māt, māt, kauj nu sivēnu! Gaŗais Miķelis atnāca."