7. A. 1541. J. Nīders Alūksnē, J. A. Jansona krājumā.

Vienam vīram bijusi ļoti glupa sieva. Šis, nabadziņš, krājis "ripiņas" dienu no dienas gaŗai nedēļai - jo bijis bērns gaidāms un devis sievai glabāt. Bet tā kā baidījies, ka sieva neizpļāpā citiem par naudu, tad iestāstījis tai, ka tās esot burkānu ripas. Reiz atbrauc pie sievas podnieks. Sieva apskata: bļodas labas, tik nav naudas. Nu, šī došot tās burkanu ripas, nezin, kad nu vēl gaīā nedēļa būšot. Žīds, dabūdams tik daudz naudas, atstājis visu vezumu un aizlaidies. Pārnācis vīrs, sieva tūlīt: "Vai, vīriņ, kas man par laimi! Par tām burkānu ripām no žīda dabūju vezumu bļodu ar visu zirgu. Diezin, kad nu vēl tā gaŗā nedēļa būs." Par tik lielu muļķību vīram pat dusmas pārgājušas.