10. A. 1541. 1387. P. Vanags no 60 g. vecas Mades Vanagas, Daudzevas pagasta Tūteŗos P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, I, 258, 487.

Vienam vīram bijusi sieva ļoti liela muļķe. Lai vīrs viņai stāstījis cik stāstīdams, tā tāpat nevarējusi nekā atminēt un vienmēr izdarījusi muļķīgi. Reiz vīrs aizgājis krūmus cirst, un sieva viena pati palikusi mājās taisīt vīram pusdienas. Uzlikusi uz uguns zupas katlu, lai vārās, bet pati paņēmusi slauktuvi un gājusi uz laidaru govis slaukt. Tikko bijusi pusslaukšanā, kad izdzirdusi, ka zupa kūsā. Skrējusi uz istabu zupu glābt. Nezinājusi labi, ko darīt, grūdusi pusspaini ūdens pie zupas. Nu zupa apstājusies kusāt. Atminējusies atkal, ka vēl govis nav izslauktas, un gājusi atpakaļ uz kūti. Iet iekšā - skatās: slauktuve tukša un apgāzta, bet teļš, kas to izdarījis, mierīgi staigā pa sviklu grēdām un grozās uz vienu, otru pusi, sviklus šķīdams. Saimniece pieskrējusi klāt, un no dusmām kā vilkusi ar slauktuvi teļam pa galvu - jo cits nekas negadījies pie rokas - tā šis gar zemi un bijis beigts. Muti vien noplātījusi no brīnumiem. Neko darīt, ņēmusi teļu aiz kājām un vilkusi istabā iekšā. Atnācis saimnieks un sācis bārties: "Kad tu izčibētu! Vai tad nezināji, ka kūtī teļš, kāpēc tad atstāji kūtī pienu? Un tad vēl sit teļu nost, it kā tas būtu vainīgs! Bet ko tu izdarīsi? Muļķis bijis, muļķis paliks!"

Citu reizi saimnieks aizbraucis ar cūkām uz tirgu. Saimniece arī gribējusi līdzi braukt; bet mājas jau nevar atstāt bez cilvēka. Pienācis govju slaucamais laiks. Ieslaukusi govis un nolikusi slauktuvi ar pienu pie durvim, taisījusies ielikt govim sienu. Bet tad atcerējusies, ka pienu nevar kūtī atstāt; aiznesusi uz istabu un steigā nolikusi zem spaiņu soliņa. Kamēr likusi govim sienu, tikām, kaķis, dzerdams pienu no spaiņa, to apgāzis. Atnākusi saimniece uz istabu un plaukstas vien sasitusi: "Ak tu, mūža dieniņ! Visa grīda ar pienu!"

Noķērusi kaķi un ieslodzījusi rijā, bet pienu apbērusi ar miltiem, lai nebūtu slapjš. Atbraucis saimnieks no tirgus - iet istabā un brīnās: visa grīda nobērta miltiem! Saimniece izstāstījusi visu, ka kaķis apgāzis pienu, ka šī kaķi ieslodzījusi rijā un beigās grīdu ar miltiem nobērusi. Saimnieks nolamājis šo par aitas galvu un aizgājis rūkdams uz lauku. Vakarā pārnācis, sieva atkal stāsta, ka kaķis rijā no ārdiem esot nogrūdis žāvējamo gaļu, apgrauzis pats, pēc tam vēl žurkas apgrauzušas, bet kaķis pats izlēcis ārā pa rijas lodziņu.

Pienāci&127; rudens. Nokāvuši barokli un salikuši gaļu mucās sālīt. Šķiņķus nolikuši rijā uz ārdiem un vēlāk izžāvējuši. Tos saimnieks nozīmējis jaunam gadam. Saimniece labi nesapratusi, kam. Bet taujāt ar' netaujājusi. Uznākusi ziema. Bijis varen auksts. Saimnieks tādā laikā pat savu suni nedzinis no mājām ārā. Bet gadījies, ka pašam saimniekam bijis jābrauc muižas klaušās. Neko darīt! Saģērbies labi silti un aizbraucis. Saimniece sēdējusi viena pati mājās un vērpusi. Ap pusdienu iedauzījies kāds nabags un lūdz kaut ko ēst. Saimniece padevusi šo to, un kamēr šis ēdis, sākusi pļāpāt, jo vienai bijis mājās gaŗš laiks. Jā, esot gan tas vīrs šai ar' niķīgs, negribot, ka tagad visu gaļu ēdot. Lūk, i tagad pat zupa būtu daudz labāka, ja &127;autu no šķiņķa pielikt. Bet ko tu padarīsi, vīrs teicis, ka šķiņķis jātaupa kaut kādam Jaunam Gadam. Ubags tā kā drusku pasmīnējis un teicis: "Ko nu gaidi? Es jau esmu tas Jaunais Gads, dod tik šurp to gaļu!"

Sieva palikusi priecīga un ātri aizgājusi uz klēti, kur gaļa bijusi nolikta, paņēmusi un atnesusi ubagam. Ubags patencinājis un teicis&127;, ka vēl esot jāiet uz veco gadu pēc gaļas, tad varēšot iet uz mājām, un aizgājis.

Vakarā ieradies saimnieks. Muļķa sieva jau par gabalu skrējusi pretī un teikusi priecīgi vīram, ka Jaunais Gads esot še bijis, un šī nu atdevusi viņam tos šķiņķus. Vīrs nevarējis saprast, kas tur bjjis; bet kad sieva izstāstījusi visu sīkāki, tad sapratis. Prasījis, uz kuŗu pusi tas ubags aizgājis. Sieva teikusi, ka nezinot, uz kuŗu pusi, tikai zinot, ka aizgājis uz mājām. Vīrs nobāries vien un teicis: "Kur nu vairs čigānu krūmos noķersi?" Un vēl piemetinājis: "Ko tu muļķim padarīsi? Sist jau nesitīšu, tā kā tā gudrāka netiksi!"