Vīrs aizgāš darbā, atstāš sievai naudas maku un piesacīš, lei pietaupot garai ziema, šis jau tik ātri apakaļ nebūšot. Vīrs aiz&127; gāš un sieva palikusi viena pati. Bet visu to, kā vīrs atstāš naudas maku, ko lei šī pietaupot garai ziemai, noklausījies vienc vecis un kā vie vīrs aizgāš, tā šis pie sievas klāt un saka šai, lei atdodot šim naudas maku, jo šis esot garā ziema. Sieva noticēsi ar', ka šis ir tā garā ziema, un atdevusi večam naudas maku.

Ka nu vīrs atnācis no darba mājā, ta prasīš sievai, kur šī naudas maku likusi. Nu sieva pastāstīsi, ka pie šās atnākusi garā ziema un tai šī atdevusi naudu. Nu vīrs noskaities un kliedzis: "Es gan nedomāju, ka tu tik duma esi, ka atdo svešam savu naudu. Bet labi, jā es vē trīs tikpat dumas sievas atradīšu, kā tu esi, ta tu iziesi sveikā; bet ja ne, ta tev klāsies plāni."

Nu vīrs gāš meklēt tikpat dumas trīs sievietes kā šā sieva: Vīrs gāš, gāš un dagāš pie vienas mājas. Saimnīca stāvēsi pie rījas jumta un vaimanāsi. Jumts bīš apaudzis ar zāli un saimnīca bēdāsies, kā lei dabūjot govis uz jumta, kas zālīti noēstu, jo šiem esot slikta ganība un govis esot mellu nokrimtušas. Nu vīrs gāš klā un pamācīš: "Nocērt govim galvas, uznes uz jumta, gan jau ta viņas zālīti noēdīs."

Nu saimnīca tūlī vīram pateikties: "Ak; paldies, paldies, par labu padomīnu, kā es, lūk, pati nemaz neapķēros."

Un saimnīca tūlī nocirtusi govim galvas un sanesusi uz rijas jumta.

"Nu jau man viena duma rokā," nodomāš vīrs pats pie sevis un gāš tālāku.

Nu nākūsi muiža. Vīrs gāš caur muižu un skatījies debesīs. No muižas iznākusi lielmāte un prasīsi vīram, kas šis tāds esot un no kurienes nākot. Vīrs atbildēš, ka šis esot eņģelis un nākot no debesim. Vai, nu lielmāte palikusi priecīga un prasīsi, vai eņģeliš šās lielkungu ar pazīstot un kā šim debesīs klājoties. Vīrs ātsacīš, ka šis pazīstot gan šās lielkungu un lielkungam ejot pavisam plāni: ne ko ēst, ne ar naudas kapeika ķešā. Nu lielmāte sātaisīsi ritīgu ceļa kuli un sadevusi naudu, lei aiznesot šās lielkungām uz debesim.

Vīrs pieņēmis ceļa kuli un naudu, sacīš, lei nu vairs nebēdājaš par lielkungu, un gāš savu ceļu.

"Nu jau man otra duma rokā," sacīš vīrs un gāš tālāk. Pretī nākusi sievīna un vedusi trīs govis uz tirgu. Vīrs prasīš, kur šī govis vedīšot. Sievīna sacīsi: "Uz tirgu."

Nu, lei pārdodot šim. Labi, salīguši un norunāši tā: Vīrs nopirks visas trīs govis. Naudas viņam nav klāt pašreiz, bet viņš div govis paņems līdza un trešo atstās sievīnai par ķīlu, kamē nāks ar naudu. Labi, sievīna ar mieru un lieta darītā.

Ka nu vīrs gāš mājā, ta sacīš uz sievas: "Pasaulē ir vē dau dumākas sievas kā tu, un tāpē tu šoreiz izej sveikā. Bet uz priekšu vais tā nedari."