1. A. 1564. P. Šmits Raunā.

Kungam bijis rijnieks, kas šad un tad nozadzis no kunga rijas pa pūram labības. Reiz atkal rijnieks iekrāvis savos ratos pāra maisu labības un braucis uz māju. Gluži negaidot uznāk kungs un prasa: ko tu tur ved. Rijnieks steigšus pagriezis savu zirgu uz grāvja pusi un vezums iegāzies grāvī. Rijnieks nu sūdzējies žēlīgā balsī: "Cienīgs, žēlīgs lielskungs, kāda nelaime. Zirgs pasviedās sāņus un iegāza vezumu grāvī!"

Dzirdēdams tādu skaidru atbildi, kungs domājis, ka rijnieks ved pats savu labību. Kungs nu pasaucis savus puišus, lai palīdzētu nelaimīgajam rijniekam. Tā nu rijnieks gluži mierīgi aizvedis labību uz māju.