2. A. 1565. Skolnieks J. Stenders Valmierā. P. Birkerts, Latviu t. anekdotes, II, 119, 1663.

Bijušas divas muižas: Veckāķi un Jaunkāķi. Veckāķos par muižnieku bijis Vīķins, Jaunkāķos Krīdners. Krīdners bijis ļoti labs kungs, bet Vīķins bijis ļoti slikts muižnieks. Par vagāru viņš bijis ielicis tik rupju cilvēku, ka visi no viņa bēguši. Par vagāra palīgu bijis diezgan godīgs zemnieks, kas nekad nepēris darbinieku. Kad muižnieks licis kādu nopērt, tad nepēris to visai stipri.

Reiz vagārs palicis slims. Vagāra palīgam māja bijusi tālu, uz muižu viņš braucis ar zirgu. Uz māju braucot, tas šoreiz ievēlis ratos pāri maisu ar labību; bet ceļā gadījusies nelaime: pretī nācis Vīķins un tūliņ prasījis, kur šis braucot. Vagāra palīgs atbildējis: "Jūs, jau, kungs, vienmēr žēlojaties, ka jums maz labības izkuļot. Es gribēju jums vest no savas labības."

Vīķins noskaities un teicis, ja šis nevilkšot savu labību atpakaļ uz māju, tad šo tā nopēršot, ka nevarēšot ne paiet. Šis ticis cauri, brauc ar kunga labību uz māju svilpodams.