3. A. 1567. A Galēja no Lejas pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, 1, 305, 586.

Saimnieks puisim devis garozas ēst, bet pats ēdis mīkstumus. Bet saimniekam drīz vien sācis atkal ēst gribētie&127;. Puisis teicis, ka viņam nemaz negriboties un dzēris tikai. Tad saimmieks puisim prasījis, kā tas tā var būt, ka viņam negriboties. Pusis: "Nu, kamēr atmirkst un sāk briest vēderā, tikmēr man nemaz ēst negribas!"

Nu saimnieks ēdis garozas, bet tam atkal drīz gribēies ēst, bet pusis, kas šoreiz mīkstumu ēdis, teicis, ka viaņm gan negriboties, jo pielicis mīkstumu kā mālu. Nu saimnieks redzējis, ka viņš tiek izzobots,, un devis pusim ij garozas, ij mīkstumu.

Piezīme. Līdzīgus variantus ir vēl uzrakstījuši Feldmaņu V. no Liezeres (l, 306, 587) un Ratnieku Elza no Vec-Ates (l, 306, 588). P. Š.