3. A. 1569. Skolniece M. Blumberga, Ances pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 116, 1654.

Vienam kungam vaidze vager. Nu ta viens čigens aiziet pie to kung un teic, ka viš ir labs darbu eidējs un ļaužu dzinējs. Labs ir. Kungs pieņem. Pirmdiens rīt jaunes vagers ar visiem darniekiem brauc uz tālke pļav. Ka nu aizbrauc tā pļave, vagers liek, le viss guļ. Nu tā viņ dzīve vis nedeļ. Sān gan atspiest, bet neko dart, ka vagers liek, jādar. Sestdiens vakar pārbrauc mājes, un kungs pras, vai sagrāb ar daudz sien? Tas vagers teic: "Kad pļaujam, tad pļaujam, kad grābsim, tad grābsim!"

Kungs nav vis apmierants un svēdens rīt grib braukt raudzt. Vagers nu sasauc viss kalps; kop un teic: "Mīļie ]autiņi, metīsies ceļos un lūgsim Dievu, lai tā zāliņ aug kā audzis." Kungs aizbrauc raudzt un nodome, ka vagrem ir gan varens spēks. Bet čigen tomēr atraide. '