4. A. 1569. Kārlis Ābels 1865. g., Valkas apkaimē. A. Bīlenšteina kr. LP, VI, 355, 93, I.

Vienam saim(n)iekam bīš brengs kalps, kas viņam visu(s) dar bu(s) uzticīgi padarīš. Kādureiz pie saimieka atnācis algādzis un prasīs, voi nevarot darbu dot. Saimnieks teicis: "Man nov nekāda darba: man ir viens kalps un tas visu darbu padara." Algādzis prasīš: cik šā kalps par dienu varot malkas sacirst? "Vienu asi par dienu!" saimieks atbildēš. Algādzis smējies: "Tas ir pār lieku maz, es varu 6 asis par dienu sacirst!" Saimieks, to dzirdēdams, tūlīt pieņēmis algādzi un sūtīš abus ar sovu kalpu uz mežu malkas cirstu, piesacīdams sovam kalpam Jāņam, lai to vie(n) darot, ko algādzis pavēl. Labi. Abi aiziet uz mežu, uzkuŗ uguni un paēd pusdienu. Paēduši, algādzis saka: "Joani osalaidīsimies!" Jānis paklausa. Nu abi noliekas gar uguni zemē un gu&127; līdz va karam. Vakarā uzceļas, paēd vakariņas un guļ līdz rītam. Rītā paēd brokastis, algādzis atkal: "Joani, osalaidīsimies!" Un tā viņi atspūtušies cauru nedēļu. Sestdienas rītā algādzis sacīš: "Nu vajaga sākt cirst!" Cirtuši, cirtuši - līdz vakaram katris vienu asi sacirtis un tad gāši uz māju. Mājā saimnieks prasīš Jāņam, cik asis esot sacirtuši. Kalps atbildēš: "Ko es zinu, prasi algādžam." Saimnieks prasīš algādžam, voi esot katram 36 asis.

"Nov!" šis atteicis.

"Nu, voi 30?"

"Nov!"

"Nu, voi 10?"

"Nov!"

"Nu, voi 6?"

Bet algādzis arvienu kratīš galvu un teicis: "Nov!" Vispēdīgi saimieks prasīš: voi viena katram esot?

"Jā!" šis atteicis.

Tā saimnieks tūlīt par kaklu, par galvu aizdzinis algādzi pro(m).