1. A. 1387. V. Ozoliņš no Mades Ozoliņas Vestieniešos. LP, VI, 373, 110. Bohm, Lettische Schwanke, 71, 42.

Vienam zemniekam kunga cūkas bijušas izrakušas tupeņus. Viņš gribējis pie paša valdinieka sūdzēt, tādēļ ņēmies rakstīt ķeizaram grāmatu. Paņēmis papīri un taisījis gluži mazas actiņas, lielākas acis un itin lielus traipekļus. Pa tām starpām valdnieks bijis izgājis pastaigāties un neviļot gadījies sastapt šo zemnieku, kam tie tupeņi izrakti, un kas patlaban to grāmatu vēl rakstījis. Valdnieks to redzēdams, vaicājis: "Ko tu tur dari?"

Rakstot ķeizaram grāmatu! Ķeizars paskatījies, nevarējis nekā saprast: raibs vien pa papīri. Bet zemnieks izskaidrojis: Šitie mazākie, sīkākie punktiņi ir kunga suvēniņi, tie lielākie ir "kunga cūkas; bet šitās mazās mazās actiņas ir muni tupenīši, ko nositamās kunga cūkas izrakušas, un tad nu jūs paši varat saprast, kāda skāde man notikusi, tādēļ nesīšu sūdzības grāmatu ķeizaram." - Viņš nepazinis, ka tas pats bijis ķeizars&127; ar ko runājis.

"Labi!" ķeizars vēl paskubinājis, "tad tikai nes vien

Rītā, kad zemnieks atnācis pie valdnieka, vārtu sargi negribējuši šo iekšā laist, bet ķeizars zinādams, kas par lietu, pavēlējis ielaist.

Zemnieks ienācis, paklanījies līdz zemei un iesviedis ķeizarienei, princesēm pa saujai rāceņu klēpī, teikdams, ka tos kukuļam esot paņēmis līdz, un ka tie īsti labi esot ēdami tad, kad vērpjot, jo no tik garšīgiem tupeņiem, kā šie, ronoties pulka slieku (siekalu) un tās vērpējām papilnam vajagot. To teicis, tas pagriezies uz otru pusi un nodevis ķeizara sulaiņiem sūdzības rakstu. Nodevis - tie neviens nemācējuši izlasīt. Tad ķeizars licies saskaities esam un teicis sulaiņiem: "Dodiet man, jūs jau nekā nejēdzat. Tādu rakstu nevar izlasīt, ko tad jūs vēl manu maizi ēdat? Redziet, te stāv: šie mazie sīkie ir sūdzētāja tupenīši, šie lielākie ir kunga suvēniņi, šie itin lielie ir kunga cūkas; bet cūkas ar suvēniņiem ir šitos tupenīšus izrakņājuši, jo citādi viņus nemaz neredzētu: tie būtu apakš zemes un tagad viņus redz, tādēļ, ka izrakņāti. Un nu es pavēlu: kungam visi tie tupenīši godīgi jāatlīdzina."

Par tādu ķeizara gudrību, ka mācējis šās šņipiņas tā izlasīt, visi brīnījušies.

Piezīme. Tas ir vācu joks, kas ar laikrakstiem pie mums ieviesies, bet populārs tomēr nav palicis. P. Š.