7. A. 1600. Skolnieks J. Filipovs no 70 g. vecās māmiņas.

Lubānā. A. Aizsila kr.

Reiz dzīvojuši trīs brāļi: divi gudri, trešais dums. Gudrie brāļi taisījuši mežā spostus. Reiz spostā bija iesējusies pūce. Gudrie pūci nosituši un sisdami teikuši: "Spundaci, kam līdi spostā?"

Dumais to redzējis. Otrā dienā mācītājs pastaigājies pa mežu un kāja iesējusies cilpā. Dumais viņu uzgājis un nositis. Sisdams teicis: "Spundaci, kam līdi spostā, spundaci, kam līdi spostā?"

Mācītājam sataisījuši lielas bēres un visi draudzes ļaudis tikuši sasaukti uz bērēm. Dumais ārā izgaidījies un teicis: "Pie ēšanas un pie dzeršanas visi, bet pie mācītāja kaušanas es viens pats."

Laime, ka citi kungi nedzirdējuši, tad dumajam brāļam būtu slikti.